Saeima šoreiz Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara vadībā apņēmusies panākt, lai par galveno alkohola pirkšanas vietu Latvijas iedzīvotājiem kļūtu Igaunijas galvaspilsētas Tallinas osta.
Nākamā gada budžeta izskatīšanas dienā aptuveni 40 cilvēku no Ziemeļlatvijas bija atbraukuši piketēt pret alkohola akcīzes palielināšanu par 30% no nākamā gada 1. marta. Ja Saeima ignorēs viņu plakātos paustās prasības «Gribam darbu!», «Mums darbs - valstij nauda!» u.tml., tad viņiem nāksies pārkvalificēties no alkohola pārdošanas Latvijā igauņiem un somiem uz Tallinas ostā pirkta alkohola izplatīšanu Vidzemē un varbūt visā Latvijā.
Šis stāsts sākās pirms gadiem četriem pieciem, kad igauņi par vēl vienu apliecinājumu savai piederībai ne Baltijai, bet Skandināvijai izvēlējās alkohola akcīzes likmju celšanu līdz Somijas un Zviedrijas līmenim. Tas izraisīja daudzus secīgus notikumus. Pirmkārt, igauņi kopā ar skandināviem brauca un mazliet vēl brauc iepirkt alkoholu Valkā un citās Ziemeļlatvijas pilsētās, kur jau radīti šādam ceļa mērķim atbilstoši veikali u.c. infrastruktūra. Otrkārt, Māra Kučinska valdība iedomājās salāpīt pašas ar «nodokļu reformu» izsistos caurumus Latvijas budžetā ar alkohola akcīzes likmju celšanu gandrīz līdz Igaunijas līmenim, lai savāktu maksimāli daudz naudas, bet ārzemju pircējus tomēr nezaudētu. Treškārt, igauņi apķērās, ka nav labi, un savas likmes samazināja. Ceturtkārt, Krišjāņa Kariņa valdība sekoja igauņu piemēram, bet tikai līdz nākamā gada martam. Piektkārt, igauņi beidzot atrada formulu, kā savienot supersvētulīgi retoriku alkohola tirdzniecību jebkurā laikā un vairumā un, galvenais, lētumā. Tallina pasludināta par vietu, kur alkoholu praktiski nopirkt nevarēšot, bet Tallinas osta pasludināta par neesošu Tallinā tādā nozīmē, ka tur iepērkas caurbraucēji, kas pilsētas tikumību nepazeminās, jo aizbrauks. Piemēram, aizbrauks izplatīt Igaunijā nopirkto alkoholu Latvijā.
Latvijas pusē pilnīgas vienprātības Saeimā par tālāko rīcību nav, bet, ticamāk, viss notiks tā, kā iecerējuši igauņi. Latvijas gatavību padoties Igaunijai Neatkarīgajai pauda Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs M. Bondars. Viņa terminoloģijā tas skanēja, ka «alkohola akcīzes likmju karš nav perspektīvs». Ja viņa terminoloģija tāda, tad ar ko šis karš beigsies - vai ar Latvijas padošanos vai godpilnu mieru kā vienādām akcīzes likmēm vismaz divās kaimiņvalstīs? Vai M. Bondars garantē, ka igauņi izdzēsīs savu jau iezīmēto lētā alkohola tirdzniecības punktu? «Garantēt es nevaru neko, bet atkārtoju, ka karš nav perspektīvs,» atbildēja M. Bondars.
Īstenībā tomēr karam paredzama jauna fronte ar degvielas akcīzes likmēm, kuru celšana var padarīt braukāšanu starp Latviju un Igauniju tik dārgu, ka alkohola pārvadāšana vairs neatmaksāsies. Papildus tām Latvijas valdība kaļ plānus personiskā autotransporta aplikšanai ar tik augstiem nodokļiem, lai tos varētu atļauties tikai bagātnieki, kuriem auto vajadzīgs izklaidei, nevis izdzīvošanai ar pārrobežu preču tirdzniecību. Jautājums, kam tāda braukāšana atmaksāsies un kam neatmaksāsies. Vai (Ziemeļ)Latviju ar alkoholu apgādās latvieši, kas iepērkas Igaunijā, vai igauņi, kas brauc uz Latviju, vai arī pārrobežu tirdzniecība starp Igauniju un Latviju tiks atdota lietuviešiem? M. Bondara teiktais jāsaprot tā - šādiem manevriem nekādu perspektīvu nebūs. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm obligātie zaļie lozungi tiks konkretizēti tādos nodokļos, ar kādiem apliktie iedzīvotāji nekādu braukāšanu atļauties nevarēs ne izklaides, ne pārrobežu tirdzniecības nolūkos. Ja viņiem tomēr atliks mazliet brīvas naudas, viņi varēs to izmantot, pērkot alkoholu tuvākajā apkārtnē ar tik augstām nodokļu likmēm, kādas vien izdomājuši attiecīgās valsts un varbūt arī pašvaldību ierēdņi.
Valdības mērķi tagad skaidri, bet to sasniegšanas grafiks nav precīzi zināms. Līdz ar to valdībai paliek rūpes par nākamā gada budžeta izpildi, kuras dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs Neatkarīgajai solīja tomēr padomāt par alkohola akcīzes likmju celšanu tieši nākamā gada 1. martā. Domāšana notikšot pēc nākamā gada budžeta likuma pieņemšanas.