Latvijai šogad prognozē gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs

 
©AFP/SCANPIX/LETA

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,5%, mūsu valstij paredzot lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK arī sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 2,6%, bet 2021.gadā - līdz 2,7%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 3,1%, bet nākamgad un 2021.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs attiecīgi 2,5% un 2,3%, lēš EK.

Straujāko ekonomikas izaugsmi šogad Baltijas valstīs EK prognozē Lietuvā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,8%. Nākamgad un 2021.gadā Lietuvas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,4%. Inflācija Lietuvā šogad būs 2,4%, bet nākamajos divos gados - attiecīgi 2,2% un 2,1%, prognozē komisija.

Igaunijā EK sagaida 3,2% IKP pieaugumu šogad, kā arī attiecīgi 2,1% un 2,4% kāpumu nākamgad un 2021.gadā. Inflācija Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,4%, un sagaidāms, ka nākamgad tā samazināsies līdz 2,1%, bet 2021.gadā pieaugs līdz 2,2%.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad, kā arī nākamgad un 2021.gadā Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme būs 1,4%. Savukārt eirozonas ekonomikas pieaugums šogad veidos 1,1%, bet nākamajos divos gados tas būs 1,2%, teikts prognozēs.

Inflācija ES gan šogad, gan nākamgad tiek gaidīta 1,4%, bet 2021.gadā prognozēts 1,6% līmenis. Eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm šogad un nākamgad būs 1,2%, bet 1,3% 2021.gadā.

Blokā visstraujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Īrijai (5,6% šogad un 3,5% nākamgad), Maltai (5% šogad un 4,2% nākamgad) un Ungārijai (4,6% šogad un 2,8% nākamgad).

Savukārt vislēnākais IKP pieaugums šogad gaidāms Itālijā (0,1% šogad un 0,4% nākamgad) un Vācijā (0,4% šogad un 1% nākamgad), lēš EK.

Komentējot jaunākās prognozes, EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis norāda, ka "līdz šim Eiropas ekonomika ir apliecinājusi savu noturību pret nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem: ekonomikas izaugsme turpinās, tiek radītas jaunas darbvietas, saglabājas spēcīgs iekšzemes pieprasījums".

"Tomēr iespējams, ka nākotnē mūs gaida sarežģījumi, kas saistīti ar tirdzniecības konfliktiem, pieaugošu ģeopolitisko spriedzi, pieauguma iztrūkumu ražošanas sektorā un breksitu. Aicinu visas ES valstis, kurās ir augsts valsts parāda līmenis, īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un uzsākt parāda līmeņa samazināšanu. Savukārt tām dalībvalstīm, kuru rīcībā ir fiskālā telpa, vajadzētu tagad to izmantot," piebilst Dombrovskis.

 

Abonē