Latvijā pērn bijis lielākais enerģētiskās atkarības pieaugums ES

Latvijas enerģētiskā atkarība - neto importa īpatsvars visā energoresursu patēriņā - pagājušajā gadā palielinājās no 58,2% līdz 63,4%, uzrādot straujāko pieaugumu starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati.

Pēc Latvijas lielākais enerģētiskās atkarības pieaugums bijis Slovākijā - no 64,3% līdz 69,1%, bet visvairāk tā samazinājusies Rumānijā - no 28,4% līdz 19,4% un Bulgārijā - no 52,8% līdz 45,2%. Visā ES enerģētiskās atkarības rādītājs 2009.gadā samazinājās līdz 54,7%, salīdzinot ar 54,8% iepriekšējā gadā.

No visām ES valstīm vislielākā atkarība no energoresursu importa ir Luksemburgai, kur atkarības rādītājs ir 98,1%, Kiprai - 96,3% un Īrijai - 94,9%, bet vismazāk atkarīgas no importētajiem energoresursiem ir Čehija un Lielbritānija, kur imports veido attiecīgi 26,8% un 28,5% no visiem šajās valstīs patērētajiem energoresursiem. Savukārt Dānijā energoresursu eksports pārsniedz importu un tās enerģētiskās atkarības rādītājs ir negatīvs - mīnus 22,1%.

Lietuvas enerģētiskā atkarība 2009.gadā bija 52,9%, salīdzinot ar 59,1% iepriekšējā gadā, bet Igaunijas enerģētiskā atkarība - 25,1%, salīdzinot ar 27,2% iepriekšējā gadā.

Kopējais energoresursu patēriņš ES 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājies par 5,5% - līdz 1,66 miljardiem tonnu naftas ekvivalenta, bet Latvijā patēriņš krities par 8,7% - līdz 4,1 miljonam tonnu.

No visām ES valstīm energoresursu patēriņš pagājušajā gadā pieaudzis tikai Beļģijā - par 3,1%, bet Kiprā tas nav mainījies. Lielākais patēriņa samazinājums pērn bijis Rumānijā - par 14,2%, Bulgārijā - par 13% un Igaunijā - par 9,9%.

Energoproduktu - jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu, atomenerģijas un atjaunojamās enerģijas - ražošana ES pērn samazinājās par 4,7% - līdz 792,6 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta, bet neto imports saruka par 5,7% līdz 937,8 miljoniem tonnu.

No ES saražotās enerģijas lielāko daļu 2009.gadā deva atomenerģija - 28%, ogles un lignīts - 21,2%, dabasgāze - 19,3%, atjaunojamie energoresursi - 18,4% un nafta - 13,1%.

Savukārt ES enerģijas patēriņā lielākais īpatsvars bija naftai - 36,6%, ogles un lignīts veidoja 16,3%, dabasgāze - 24,9%, atomenerģija - 13,3% un atjaunojamie energoresursi - 9%.

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais