Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers apgalvo, ka Irbes jūras šauruma iekļaušana īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā Natura 2000 nozīmējot Rīgas brīvostas iznīcināšanu.
Īpaši aizsargājamo teritoriju noteikšana arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos, protams, ir Eiropas Savienības prasība, kurai bija jābūt izpildītai jau 2008. gadā. Tagad atliek to izpildīt "jo ātrāk, jo labāk", skaidro Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Natura 2000 aizsargājamās teritorijas būtu jānosaka, ierakstot tās pielikumā likumam Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Par attiecīgajiem papildinājumiem likumā Saeima jau nobalsojusi pirmajā lasījumā, bet šā procesa pabeigšana ir apturēta pēc protestiem, ko izteica Ostu padome. Tagad risinājuma meklēšana ir sapinusies ar priekšvēlēšanu laika retoriku un apsvērumiem, kurš ar ko varētu vai nevarētu izveidot pēcvēlēšanu koalīciju.
Vienošanās vietā publiski strīdi
Pretējo viedokļu saskaņošanu uzņēmās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks). Viņš bija uzaicinājis uz Ministru kabinetu vides ministru Raimondu Vējoni (Zaļo un zemnieku savienība), satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Aināru Šleseru (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), un jautājuma risināšanā iesaistītos speciālistus, bet nekāds risinājums atrasts netika. Pasākums beidzās ar A. Šlesera publiski izteiktiem pārmetumiem Raimondam Vējonim, kurš esot pieļāvis kuģu ceļa slēgšanu uz Rīgu ja ne tūlīt, tad tālākā nākotnē. "Nevajag pašlaik sabiezināt krāsas," atbildēja R. Vējonis. K. Gerhards pateica tikai pašsaprotamo, ka kuģu ceļam – Irbes jūras šaurumam – "jebkāds apdraudējums būtu jānovērš". Apspriešanas formālais rezultāts ir V. Dombrovska uzdevums R. Vējonim un K. Gerhardam "iespējami ātri" sagatavot Ostu padomi apmierinošu likumprojekta variantu.
Pēc tam R. Vējonis nocietināja savas pozīcijas. Viņš publiski norādīja, ka Ainārs Šlesers un daži citi politiķi esot sākuši "politisko histēriju", tiražēdami nepatiesu informāciju par aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanu Latvijā. "Šī politiskā histērija, visticamāk, ir apzināts priekšvēlēšanu izgājiens, jo patiesībai neatbilst Šlesera apgalvojums, ka, veidojot aizsargājamo dabas teritoriju Irbes jūras šaurumā, ir sākta cīņa pret Rīgas brīvostu," apgalvoja ministrs. Pilnīga aplamība esot šo pašu aprindu teksti, ka Latvijā jau 30% teritorijas būtu īpaši aizsargātas, kaut īstenībā esot tikai 12% un ar šādu rādītāju Latvija ir trešā no beigām starp Eiropas valstīm.
Speciālisti stāsta dažādi
"Mēs neparedzam nekādus ierobežojumus kuģu kustībai," apgalvo D. Vilkaste. Natura 2000 teritoriju noteikšana šogad jau vairākas reizes bijusi valdības darba kārtībā un apaugusi ar vairākām piebildēm, lai apmierinātu tos, kas jutušies apdraudēti. Zvejnieku labā noteikts, ka zivju ieguve aizsargājamās teritorijās atļauta atbilstoši jau spēkā esošajām normām, t. i., bez kādām īpašām atļaujām (pētījumiem, saskaņojumiem utt.). Kuģotājiem vajadzētu būt apmierinātiem ar to, ka aizsargājamās teritorijās noteiktas "neitrālās zonas", uz kurām neattiecas aizsargājamās teritorijas statuss. Neitrālajās zonās ietilpināti arī kuģu ceļi. Galvenais šajā gadījumā ir tas, ka kuģu ceļš nav iepriekš iezīmēts. Ja jūras straumes pārvietos sēkļus un kuģu maršruts būs jāmaina, tad neitrālā zona automātiski pārvietosies pakaļ kuģu ceļam. Vēl citi precizējumi veikti ar mērķi, lai apdraudētas nejustos Latvijas mazās ostas Rīgas jūras līča krastos.
Citi speciālisti nav tik pārliecināti, ka Vides ministrija būtu patiešām visu atrisinājusi. "Nav taču nekur definēts, kas tā neitrālā zona tāda ir," Neatkarīgajai norādīja Raimonds Lellis no Satiksmes ministrijas. Viņaprāt, šādus vārdus pēc tam patiešām būs iespējams izskaidrot pēc vēlēšanās un interesēm, kas izrādīsies visdažādākās.
Brīvostas bažas
Rīgas brīvosta paliek pārliecībā, ka Natura 2000 var kalpot par līdzekli, kas turpmāk apgrūtinās vai pat slēgs ceļu kuģiem uz Rīgu. "Baltijas jūras Vides aizsardzības komisija (pazīstama ar zīmolu HELCOM, uzrauga, kā tiek pildīta 1974. gadā Helsinkos parakstītā konvencija par Baltijas jūras aizsardzību; Latvija konvencijai pievienojās 1994. gadā – A. K.) jau pēta kuģošanas negatīvo ietekmi uz jūras floru un faunu," stāsta Rīgas brīvostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs. "Tiklīdz kādam ievajadzēsies kuģošanu piebremzēt, tā izvilks pētījumu, ka aizsargājamā teritorija netiekot pietiekami sargāta. Pret ko mums vajadzēs sniegt savus argumentus. Tātad atkal būs jāveic pētījumi, par kuriem Latvijas valsts, spriežot pēc visa iepriekš pieredzētā, nemaksās. Tas viss tiks uzkrauts ostām," paredz V. Makarovs. Diez vai aizliegumi nonāktu līdz skandālam ar kuģu ceļu slēgšanu uz Rīgu, bet visu laiku notiktu publikai nemanāma stīvēšanās ap dažādu kravu veidu un kuģu tipu pārdali starp ostām.
Tieši Tallinas osta varētu kļūt par lielu ieguvēju gadījumā, ja kopā ar igauņiem nāktos veikt ietekmes uz vidi (IVN) novērtējumu hidrotehniskiem darbiem vai hidrotehnisko būvju izvietošanai Irbes jūras šaurumā. Tādu situāciju varot radīt gan daba, pārvietojot jūras sēkļus, gan Rīgas brīvosta, ja tā nobriedīs apkalpot tik lielus kuģus, kādi netiek cauri Irbes jūras šaurumam tā pašreizējā veidā. Tad igauņi varētu novilcināt IVN veikšanu vai saskaņošanu tik ilgi, kamēr faktiskā kravu plūsma būs pārgājusi uz Tallinu.
D. Vilkaste toties norāda uz faktu, ka igauņi savu aizsargājamo teritoriju ap viņiem piederošo Roņu salu jau ir noteikusi un Latvija to nedrīkst ignorēt. Ja kādi hidrotehniski darbi Irbes jūras šaurumā tiešām notiktu, tad IVN tik un tā nāktos veikt atbilstoši nosacījumam "pārrobežu ietekme".
Ko Brisele zina par pīlēm
Par nākotni pēc 10–20 gadiem viņa neņemas spriest, bet teic, ka arī bažas par to nav ne ar ko pamatotas. Ja tad kļūs acīm redzams, ka visa dzīvība Baltijas jūrā tiešām iet bojā un kuģošana tur pie vainas, tad kuģošana tiktu ierobežota neatkarīgi no tā, kādus statusus teritorijām mēs sadalīsim pēc šodienas kritērijiem. Tie jau ir ierakstīti Latvijas likumdošanā valdības noteikumu līmenī, pārņemot tos no ES normām. Eiropas Komisija nodrošina šo normu ievērošanu tādējādi, ka finansēja pētījumu par Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem no Natura 2000 viedokļa. Līdz ar to visi vajadzīgie dati jau ir Briselē un Latvija nevar izlikties, ka neko nezina par īpaši aizsargājamiem putniem – tumšo pīli, melno pīli, kākauli un melno alku, kā arī brūnkakla un melnkakla gārgaļiem, kuri uzturas Irbes jūras šaurumā, un vēl pārdesmit putnu sugām, kurām jūras šaurums ir svarīgs punkts pārlidojumos uz/no ziemošanas vietām. Optimistiskais skatījums uz kuģu un pīļu sadzīvošanu ir tāds, ka vislielākais kuģis ūdensputnu praktiski apdraud mazāk nekā ūdensmotocikls. Ziemā tieši kuģu ceļi, kas atbrīvoti no ledus, ir putnu pulcēšanās un barošanās vietas.