Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško atzina, ka no valsts budžeta finansēto rezidentu vietu skaits nākamgad saglabāsies šā gada līmenī.
2018.gadā no valsts budžeta finansētā rezidentūrā tika uzņemti 238, šī gada plāns paredz uzņemt 200 topošo mediķu. Nākamgad rezidentūrā plānots uzņemt 206 topošos mediķus, bet 2021.gadā un 2022.gadā - 199 ārstus katru gadu, liecina valdības apstiprinātais 2020.gada VM budžeta projekts.
Kopumā līdz 2022.gadam ik gadu valsts budžeta finansējumu paredzēts atvēlēt 818 rezidentu vietām. VM plāno, ka ik gadu rezidentūru pabeigs 200 speciālistu.
Nākamgad rezidentu apmācībai plānoti 17 653 480 eiro, kas salīdzinot ar šo gadu būs par 0,2% vairāk, savukārt 2021.gadā plānots 23,7% palielinājums, bet 2022.gadā finansējums samazināsies par 9,1%. Rezidentu darba samaksai, kā arī ārstu un cita mācību personāla, kas veic rezidentu apmācību, darba samaksai, ko veido piemaksas esošajiem speciālistiem un atlīdzības piesaistītajiem speciālistiem no universitātēm, trīs turpmākos gadus paredzēti 178 311 eiro gadā.
VM budžeta projektā skaidrots, ka 27 458 eiro palielinājums 2020.gadā radies, pārdalot līdzekļus no apakšprogrammas "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana". Un izdevumi palielināti, lai nodrošinātu rezidentu apmācību "saistībā ar plūsmas pieaugumu".
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece komisijas sēdē pauda pateicību par atalgojuma palielinājumu šogad, kā rezultātā pirmo gadu Latvijā no ārzemēm un citām nozarēm veselības aprūpē ir atgriezušies jaunie ārsti un māsas.
Vienlaikus viņa atzina, ka ārsti, tostarp arī jaunie speciālisti, un arī māsas gatavo "konstruktīvu protestu akciju". "Speciālisti nav mierā ar izteikumu, ka naudas nav un nebūs, ko Finanšu ministrija kā mantru skaita katru gadu, izstrādājot valsts budžetu," paziņoja Aizsilniece, piebilstot, ka biedrība patlaban pēta veselības aprūpes finansēšanas modeļus vairākās postkomunistiskajās valstīs, kur sabiedrībai ar šādām finansēšanas problēmām neesot jāsaskaras.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome 15.oktobrī nolēma sākt intensīvu protesta akciju sagatavošanu, bet par konkrētu dažādu akciju formu un laiku lems nākamajā padomes sēdē novembrī. Līdz šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu Saeimā.
Kā norāda arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču valdības plāni to neparedz. Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozares finansējums nākamgad būs 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.
"Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro," neapmierināta ir arodbiedrība.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
