Znotiņa signalizējusi Purgailei par nepieciešamību pārvērtēt "ABLV Bank" pašlikvidāciju

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par "ABLV Bank" pašlikvidāciju, ceturtdien "Delfi TV" intervijā ar Jāni Domburu teica Purgaile.

FKTK vadītāja amata pretendente stāstīja, ka ir saņemti vairāki signāli par to, ka būtu vēlreiz jāizvērtē, vai pieņemtais lēmums par bankas pašlikvidāciju bija labākais.

"Ir bijuši signāli gan no [Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes] Znotiņas, gan [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla] FinCEN, ka ir vajadzīgs vēlreiz apskatīties, vai tas bija labākais variants. Lai es izdarītu kompetentu spriedumu, ir jāizpēta, kas bija tie cilvēki, kas šo darbu veica un kāds bija viņu kompetences līmenis," stāstīja Purgaile.

"Ja vaicā manu nostāju, tad atbildu, ka varēšu spriest tad, kad man būs pieeja pilniem datiem. Vietējais regulators analizēja un sagatavoja lietu uz kā bāzes Eiropas Centrālā banka pieņēma lēmumu par pašregulētu likvidāciju. Ja izrādīsies, ka viss ir izdarīts labi, tad sekosim, lai kontrolētā pašlikvidācija turpinās. Ja dokumentos kaut kas atklāsies, tad arī vērtēsim," piebilda Purgaile.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, un tās advokāti ASV aicinājuši "FinCEN" publicēto paziņojumu atsaukt.

 

Rīgas namu pārvaldnieks