Par to, kā izlietot 29 miljonus eiro, ko tiesa atzinusi par noziedzīgā ceļā iegūtiem un kas būtu ieskaitāmi valsts budžetā, tiks lemts pēc to saņemšanas budžetā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pagājušajā nedēļā ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā, kas pašlaik atrodas nerezidenta kontos "Reģionālajā investīciju bankā". Līdzekļus nolemts ieskaitīt valsts budžetā, tomēr Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot šo naudu, jo tā saistīta ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām.
FM informēja, ka tad, kad banka saņems tiesas lēmumu, tai būs jāpārskaita arestētā nauda Valsts kases kontā, kas atvērts ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas.
Valsts kases kontā ieskaitītos līdzekļus novirza Konfiskācijas fondam, ko pārrauga Tieslietu ministrija (TM). Šī fonda finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība izdota, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu. Kārtībā noteikts, ka pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro saimnieciskajā gadā novirza TM atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. TM budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Likumā par valsts budžetu 2019.gadam ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas ir plānoti 3,5 miljonu eiro apmērā, bet TM noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fondā ir plānoti divi miljoni eiro. Šā gada 15.oktobrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem ir 3 508 116 eiro, kā arī uz TM programmu šogad ir pārskaitīti 1 633 965 eiro. FM piebilst, ka sākotnēji ir nepieciešams izpildīt plānoto 2019.gada budžetā un pārskaitīt uz TM programmu divus miljonus eiro.
Likums par valsts budžetu 2019.gadam paredz iespēju gadījumā, ja 2019.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz likumā plānoto apmēru, finanšu ministram palielināt apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. To var darīt, ja valdībā ir pieņēmis šādu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Līdz ar to, ja valdībā tiks pieņemts lēmums par apropriācijas palielināšanu, piemērojot minētā panta nosacījumus, līdzekļi ir izlietojami līdz 2019.gada beigām. Ja nav Saeimas komisijas iebildumu, līdzekļi aptuveni 29 miljonu eiro apmērā pēc to ieskaitīšanas kontā un ar atbilstošu valdības lēmumu var tikt pārdalīti nozaru ministriju pieteiktiem vienreizējiem pasākumiem.
Tomēr pārdalot finansējumu, jāievēro virkne nosacījumu, proti, pamatā jāatslogo 2020.gada budžets, papildus finansējums ir pilnībā jāīsteno 2019.gadā utt.
Pēc valdību veidojošo partiju vienošanās valdība lems par konkrētiem pasākumiem, kam novirzīt līdzekļus.
LETA jau vēstīja, ka Ukrainas Ģenerālprokuratūras paziņojumā minēts, ka minētie līdzekļi tika arestēti 2015.gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu Latvijai sniegt tiesisko palīdzību. "Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī," piebilsts paziņojumā.
Latvijā kriminālprocess tika sākts 2016.gada 25.oktobrī aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot vairāku nerezidentu kontus, kas tika atvērti "Reģionālajā investīciju bankā". Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kuru veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
Latvijas policijas un prokuratūras preses pārstāvji aģentūrai LETA izmeklēšanas interesēs nekomentēja, vai minētajā kriminālprocesā ir aizdomās turētie, kā arī nekomentēja, par ko tieši notiek izmeklēšana.