Parādu piedzinēji izvēršas
Sludinājumu stendos un reklāmas avīzēs, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, aptuveni uz pusi sarucis darba piedāvājumu skaits, kreditēšanas pakalpojumu vietā vairāk tiek piedāvāta parādu piedziņa, savukārt tūrisma firmas Indijas un Taizemes vietā piedāvā doties uz Minsku un Smoļensku.
2009. gada 28. janvāra Rīgas Santīmā darbu piedāvāja 22 dažādas firmas un privātpersonas, tajā skaitā bija vajadzīgi trīs pārdevējas, šoferis. Divi sludinājumi vēstīja par darbā iekārtošanu ārzemēs. Šā gada 11. augustā Rīgas Santīmā bija publicēti vien 13 darba sludinājumu, tajā skaitā divi darba piedāvājumi tirdzniecības darbiniekiem. Darbu ārzemēs solīja atrast četras firmas. Gan treknajos gados, gan krīzes laikā pieprasītas ir masieres. Potenciālajām masētājām pat netiek prasīta prasme un iepriekšēja pieredze. Firma sola viņas izskolot par saviem līdzekļiem.
Iepriekšējā gada populāros kredīta piedāvājumus šobrīd ir nomainījuši parādu piedziņas firmas. 2009. gada sākumā aizdot naudu ar Rīgas Santīma reklāmas palīdzību bija gatavas 19 firmas un privātpersonas. Šā gada augustā šādi bija vairs tikai desmit sludinājumu. Savukārt parādu piedzinēju popularitāte pieaug. Šā gada aprīlī šādus pakalpojumus laikrakstā piedāvāja trīs firmas, augustā – jau sešas.
Pārlapojot Rīgas Santīma numurus kopš pagājušā gada sākuma, redzams, ka pamazām sarucis tūrisma firmu reklāmu laukums. Ja 2009. gada sākumā un vidū tūrisma sludinājumi aizņēma aptuveni puslappusi, tad šobrīd ceļojumu reklāmas ir ievietotas vien vienā ceturtdaļā lappuses, turklāt lielāko daļu no tā aizņem piedāvājumi palīdzēt iegūt vīzu uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju. Pirms diviem gadiem populāros ceļojumus uz Indiju, Maroku, Taizemi, Turciju un Krētu šobrīd ir nomainījuši aicinājumi doties uz Minsku un Smoļensku.
Mazāk reklamējas arī autoskolas. Pirms pusotra gada Rīgas Santīma lasītājs varēja izvēlēties piemērotāko autoskolu starp septiņiem piedāvājumiem, bet šā gada augustā bija jāiztiek vien ar trim sludinājumiem.
Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova Neatkarīgajai atzina, ka izmaiņas reklāmu saturā neapšaubāmi liecina par jaunām tendencēm ekonomikā. Viņasprāt, interesants ir fakts, ka samazinājies kredītu pakalpojumu piedāvājums. "Cerams, ka mazāks kredītu pakalpojumu skaits liecina par to, ka cilvēki kļuvuši apzinīgāki un apsver visus plusus un mīnusus, pirms paņemt kredītu nebanku sektorā, kur pārsvarā klienta maksātspējas analīze ir mazāk konservatīva nekā bankās. Tomēr šīs izmaiņas sludinājumos diemžēl varētu liecināt, ka uzņēmumi pašlaik parādu piedziņu uzskata par daudz rentablāku un pieprasītāku biznesu, tāpēc ir novērojama pārorientācija no kredītu piedāvāšanas uz parādu piedziņu. Tas nepārsteidz, ņemot vērā slikto kredītu pieaugumu banku un nebanku sektorā, kā arī parādnieku skaita dramatisko palielinājumu starp uzņēmējiem," sacīja O. Ertuganova.
Arī DnB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš atzina, ka reklāmas avīzēs redzamās izmaiņas atspoguļo patieso situāciju. "2009. gada 1. ceturksnis bija visstraujākā krituma periods šīs krīzes ietvaros, kad sezonāli izlīdzinātais IKP pret iepriekšējo periodu samazinājās par 11%. Taču iepriekš nekustamā īpašuma burbuļa uzpūstā iekšējā patēriņa korekcija līdz ilgtspējīgam līmenim turpinājās vēl trīs ceturkšņus, līdz 2009. gada beigām. Attiecīgi samazinājās arī reklāmas aktivitātes. Nav pārsteigums, ka cilvēki sākuši izvēlēties arī lētākus ceļojumus. Gan daudzi uzņēmēji, gan patērētāji pērnā gada sākumā vēl neaptvēra notiekošā nopietnību, viņi neapzinājās, cik lielā mērā 2007. un 2008. gadā sasniegtais patēriņa līmenis bija balstīts uz parādsaistību pieaugumu treknajos gados," skaidroja P. Strautiņš.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka darba piedāvājumu skaits strauji sāka samazināties jau 2008. gada vidū, un šāda tendence turpinājās līdz pat 2009. gada nogalei, kad brīvo vakanču skaits sasniedza savu līdz šim zemāko līmeni. Pēc viņa vērtējuma, patlaban darba piedāvājumu skaits ir sācis palielināties, to varot vērot dažādās nozarēs, turklāt vislielākās iespējas atrast darbu ir augsti kvalificētiem speciālistiem un savas jomas profesionāļiem. "Bezmaksas reklāmas avīzē visbiežāk gan tiek publicēti sludinājumi, kuros meklē zemākas kvalifikācijas darbaspēku un ir lielākas iespējas izvēlēties starp esošajiem bezdarbniekiem. Turklāt darba meklētāji, aktīvi meklējot darbu, nereti paši iesūta savus CV, tāpēc darba devējiem bieži vien nemaz nav nepieciešamības publicēt savus darba piedāvājumus," atzina E. Rudzītis.