LNO trešās kārtas un pazemes autostāvvietas būvniecība varētu maksāt 15 miljonus latu

Latvijas Nacionālās operas (LNO) trešās kārtas un pazemes autostāvvietas būvniecība varētu izmaksāt 15 miljonus latu.

Pazemes un nulles cikla būvniecība varētu izmaksāt piecus miljonus latu, bet par atlikušo summu varētu notikt virszemes daļas būvniecība.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" jaunais valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs pieļāva, ka sākotnēji varētu uzbūvēt tikai pazemes stāvvietu un virszemes daļu iekonservēt tādā veidā, lai varētu turpināt būvniecību labākos laikos. "Var virsū uzsēt zālīti un vēlāk būvēt tālāk," teica Kavacs.

LNO trešās kārtas būvniecības iecere paredz radikāli pārbūvēt esošo aizskatuves jeb apsīdas daļu, lai varētu izmantot modernu skatuves tehnoloģiju, kā arī izbūvēt piecu līmeņu pazemes autostāvvietu 500 automašīnu izvietošanai.

Ieceri paredzēts realizēt pie K.Barona ielas un Aspazijas bulvāra krustojuma, vietā, kur pirms kāda laika atradās ziedu veikals un sabiedrisko tualešu ēka, kas tagad ir nojaukta.

Rīgas domes deputāti pagājušā gada pavasarī atvalstīja autostāvvietas būvniecības ieceri.

SIA "Rīgas nami" ir veikusi priekšizpēti par iespēju LNO autostāvvietas būvniecībai un apsaimniekošanai izmantot Publiski privātās partnerības (PPP) modeli.

Uz šo brīdi ir izstrādāts autonovietnes skiču projekts, paredzot 500 autostāvvietu ietilpību, paredzot divas tehniskās alternatīvas - standarta pazemes daudzstāvu autostāvvietu vai arī automātiski apkalpojamo pazemes autostāvvietu.

Projekta īstenošanai iespējams izmantot tradicionālo jeb publisko iepirkumu, vai arī veikt PPP modeļu izvērtēšanu, kā publisko partneri nosakot Rīgas domi. Realizējot projektu, nepieciešama papildus analīze un aprēķini.

Pilsētas attīstības komitejas deputāti šodien atbalstīja domes lēmumprojektu, kas paredz veikt projekta "Latvijas Nacionālās operas pazemes autonovietnes Rīgā, Aspazijas bulvārī 3" finanšu un ekonomiskos aprēķinus. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais