Finanšu ministrijai un visiem Valsts kases klientiem ir pamats uztraukties, jo šogad «izdevumi pieauga straujāk par ieņēmumiem un pārpalikuma apmērs bija par 127,1 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā».
Nav teikts, ka Valsts kase jau tukša. Liekot kopā valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus šā gada astoņos mēnešos, saņemti 7,65 un izdoti - 7,05 miljardi eiro. Starpība miljonos eiro ir +596,8 miljoni. Sadzīves un pat katra atsevišķa Valsts kases klienta līmenī tas izklausās daudz, taču gan Valsts kasei, gan tās naudas saņēmējiem ir ko padomāt, vai valsts gada beigās tik tiešām spēs norēķināties par visiem saviem pasūtījumiem un saistībām. Pagājušā gada rudenī naudas krājums bijis par 127 miljoniem eiro lielāks, bet valsts pabeidza 2018. gadu ar 295,4 miljonus eiro lielu iztrūkumu. Šā gada iztrūkums raujas uz pusmiljarda eiro robežlīniju, bet Krišjāņa Kariņa valdība vismaz mēģina raut to atpakaļ. Viens no šādas raustīšanas vai raustīšanās paņēmieniem ir retorika par valsts izdevumu ierobežošanu nākamajā gadā kā paņēmiens, lai iedrošinātu kreditorus aizdot Latvijai naudu šā gada iztrūkuma segšanai.
Finanšu ministrijas saskaitītie 7,65 miljardi ir par 252 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, taču 7,05 miljardu izdevumi ir par 379 miljoniem eiro vairāk. Ieņēmumu palielinājumā vairāk nekā pusi jeb 116 miljonu devusi ārvalstu finanšu palīdzība, kas astoņos mēnešos kopā sasniegusi 913 miljonu. Palīdzības apjoma pieaugums attiecībā pret pagājušo gadu par 12,7% viegli izskaidrojams ar Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas perioda beigu tuvošanos, kad lielākajai daļai ES atbalstīto projektu jābūt pabeigtai un Latvijai jāsaņem kompensācija par izpildi. «Savukārt nodokļu ieņēmumi palielinājās par 111 miljoniem eiro jeb 1,9%. Tas bija ievērojami zemāks pieaugums nekā pērn astoņu mēnešu periodā (+9,4%), žēlojas Finanšu ministrija. Tā beidzot pamanījusi katastrofu uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanā, kad Valsts ieņēmumu dienests no tā prasīto 126 miljonu eiro vietā astoņos mēnešos spējis savākt tikai 18 miljonu. Augustā ievākti 2,7 miljoni, aizvien vairāk attālinoties no gada plānā ierakstītajiem 202 miljoniem eiro. Ministrija norāda arī uz iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa samazināšanos.
VID atskaitās, ka astoņos mēnešos nodokļos un citos maksājumos sagādājis Valsts kasei 6,45 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu, VID savācis par 192 miljoniem eiro vairāk (+3,1%) un pārpildījis ieņēmumu plānu par 0,3%. Plāna izpildi izglābis nodokļu sloga pieaugums darbaspēkam. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas plāns pārpildīts par 86 miljoniem eiro (+7,8%) un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu savākšanas plāns - par 70 miljoniem (+3,2%).
Pirmajā acu uzmetienā iedzīvotāju ienākumu - turklāt legālo ienākumu - straujš pieaugums ir labākais, kas varētu būt. Diemžēl šim pieaugumam ir trīs blaknes, kuru izraisītās nepatikšanas turpināsies ilgāk nekā plēšanās ap 2020. gada budžeta sastādīšanu.
Pirmkārt, sociālo iemaksu pieaugums palielina Latvijas iemaksas pensiju otrajā līmenī, kas īstenībā funkcionē kā Latvijas nodeva Amerikas Savienotajām Valstīm Volstrīta biržas indeksu un biržas spekulantu uzturēšanai. Jo lielākas legālās sociālās iemaksas, jo vairāk naudas aizplūst no Latvijas, ceļ vērtspapīru cenas pasaulē un pazudīs līdz jau ieprogrammētajiem šo cenu kritumiem. Iemaksu veicēji turpretī paliek šeit un pensionāru vecumā prasīs no valsts iztikas līdzekļus.
Otrkārt, iemaksas pirmajā pensiju līmenī uzliek valstij aizvien lielākas ilgtermiņa saistības, kuru rezultātā nākamajām Latvijas valdībām nāksies glābt pensiju sistēmu, paaugstinot pensionēšanas vecumu līdz, sacīsim, 80 gadiem un pensionāru dzīves ilguma prognozi līdz 130 gadiem, lai varētu samazināt viena gada izmaksas no katra pensionāra uzkrātā kapitāla. Citiem vārdiem sakot, cerētās lielās pensijas izrādīsies vispār nekādas pensijas, kā tas jau tika piedzīvots līdz ar Padomju Savienības sabrukumu.
Treškārt, vidējo algu pieaugumu un draudus pensiju sistēmai izraisa galvenokārt algu paaugstināšana tiem valsts kalpotāju slāņiem, kuri visciešāk iesaistīti pastāvošās kārtības uzturēšanā. Tā ir valsts ieņēmumu pieauguma šķietamība, ja VID pārkrāmē daļu no ierēdņu algām piešķirtās naudas atpakaļ uz Valsts kasi un ierēdņiem uz šādu valsts ieņēmumu pamata tiek izmaksātas aizvien lielākas algas, jo valsts ieņēmumi taču aug. «Izdevumu kategoriju dalījumā lielākais palielinājums janvārī-augustā vērojams izdevumiem atlīdzībai, kas bija par 114,3 miljoniem eiro jeb 7,3% augstāki nekā pērn astoņos mēnešos. Lielākoties to ietekmējusi vienreizēja pabalsta izmaksa šā gada janvārī un februārī iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat jāatzīmē izdevumu pieaugums atlīdzībai aizsardzības un veselības resoros strādājošajiem, kā arī pašvaldībās,» uzskaita Finanšu ministrija. Tas orientē Latvijā palikušos iedzīvotājus meklēt sev vietas pārvaldes aparātā, bet no kā šis aparāts iztiks tad, kas pārvaldīšanai te būs atlikuši tikai pārvaldes aparāta darbinieki un pensionāri?
Valsts izdevumiem šogad pēc budžeta likuma jābūt par 386 miljoniem lielākiem, nekā bija 2018. gadā. Ja astoņos mēnešos faktiskais ieņēmumu pieaugums ir bijis 192 miljoni, tad 12 mēnešos tas varētu būt 288 miljoni eiro, kas nosegtu 3/4 no izdevumu pieauguma. Pieņemsim, ka atlikušo ceturtdaļu Latvijai uzdāvinās Eiropas Savienība un sīkas neatbilstības starp Latvijas ieņēmumu un izdevumu plāniem, kuros budžeta deficīts jau ir paredzēts, Latvijai piedos un apmaksās kreditori.