Par 62 miljonu latu vērtās civilprasības iesniegšanu Rīgas apgabaltiesā un tās nodrošināšanu pret bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki AS "Parex banka" depozīta kontā iemaksājusi 238 796 latu valsts nodevu, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš.
Tauriņš informēja, ka no minētās summas - 238 796 latiem - valsts nodeva par prasības pieteikumu ir 33 606 lati, bet valsts nodeva par prasības nodrošinājumu - 205 160 lati.
Pēc viņa teiktā, saskaņā ar Civilprocesa likumu valsts nodeva par prasības pieteikumu, kas naudas summā novērtējams vairāk par 500 000 latu, maksājama 2490 latu apmērā un vēl 0,05% no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latu.
Savukārt par pieteikumu, kurā lūgts piemērot prasības nodrošinājumu, maksājami 0,5% no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem.
LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa 16.augustā nodrošināja "Parex bankas" prasību un apķīlāja Karginam un Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidro naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot "Parex banku".
Tas nozīmē, ka turpmāk Kargins un Krasovisckis nesaņems ievērojamos procentu maksājumus par viņu noguldījumiem "Parex bankā".
Vienlaicīgi tiesa ir pieņēmusi lēmumu noteikt "Parex bankai" nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šī lēmuma izpildes, iemaksājot tiesas noteiktu summu tiesas izpildītāja depozīta kontā.
Jau ziņots, ka 2010.gada 30.jūlijā "Parex banka" vērsās tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus.
"Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus," stāsta "Parex bankas" Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča. Viņa norāda, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu detalizētas un kompetentas analīzes, ko bankas uzdevumā ir veikuši gan Latvijas, gan starptautiska mēroga finanšu un juridiskie konsultanti - Londonas advokātu birojs "Herbert Smith LLP", Londonas auditorfirma "KPMG LLP" un Latvijas zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns".
"Būtiski, ka, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi tikuši slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās ir saskatāmi būtiski likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot ievērojamus zaudējumus. Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un paredz arī valdes locekļu atbildību par zaudējumiem, ko tie ar savu darbību vai bezdarbību nodarījuši attiecīgajai kapitālsabiedrībai. Tādēļ bankai ir tiesības vērsties tiesā pret attiecīgajiem bijušajiem valdes locekļiem, prasot atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus," apgalvo Zinkeviča.
Vienlaicīgi celtās prasības ietvaros banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.
Jau ziņots, ka valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.
Patlaban "Parex bankas" 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
Bijušie "Parex bankas" īpašnieki un valdes locekļi Krasovickis un Kargins nevēlas komentēt tiesvedības procesu ar "Parex banku", biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis. "Atšķirībā no pašreizējās bankas vadības vienmēr esam uzskatījuši, ka ir nekorekti komentēt tiesvedības procesu, jo tādejādi uz tiesu tiek izdarīts psiholoģisks spiediens," norāda Kargins un Krasovickis.