Nodokļu parādus piedzīs caur avīzēm

 
©Pixabay

Valdība vakar pavirzīja tālāk ilgi solītus grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, paplašinot to informācijas apjomu, kādu Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs izpaust par nodokļu nemaksātājiem, ja vien Saeima šādu jaunievedumu kārtējo reizi nenobloķēs.

Likuma grozījumu pieteikumā atgādināts, ka pašlaik VID darbiniekiem aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, ko šie darbinieki uzzinājuši, pildot darba pienākumus. Vismaz pieci pēdējie finanšu ministri un VID ģenerāldirektori ir skaļi atzinuši par absurdu šādas normas traktējumu tagadējā veidā, kas pielīdzina nodokļu maksātāju nodokļu nemaksātājam. Citiem vārdiem sakot, nekāda informācija par tiem, kuri nodokļus patiešām maksā, nav vajadzīga ne viņu biznesa partneriem, ne plašsaziņas līdzekļiem, kas uzņemas iegūt un izplatīt arī uzņēmējiem vajadzīgo informāciju. Daudzus gadus šīs un citas amatpersonas ir solījušas pastāvošo kārtību grozīt, lai sabiedrība par nodokļu nemaksātājiem uzzinātu, taču solījumi nav pildīti. VID priekšnieki žēlojās, ka viņiem jāklausa finanšu ministri, finanšu ministri nedrīkstēja mainīt esošo kārtību bez tieslietu ministru atļaujas un tieslietu ministri atsaucās uz Eiropas Savienības prasībām un tiesu praksi, kas liek sargāt fizisko un juridisko personu datus, komercnoslēpumus utt.

Laikam taču situācija ar nodokļu iekasēšanu, t.i., neiekasēšanu ir kļuvusi pavisam traģiska, ja valdība atkal sadūšojusies apgrūtināt blēdīgo uzņēmēju un ierēdņu dzīvi.

Pirmkārt, tiek piedāvāts pašam VID publiski izziņot juridiskās personas, kuras nav samaksājušas nodokļu uzrēķinus. Šāda atļauja apkrāmēta ar daudziem ierobežojumiem, ka uzrēķinam jāpaliek spēkā pēc sodītā uzņēmuma protestiem un pārsūdzībām VID instancēm un tiesām.

Otrkārt, tiek solīts sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem vismaz tajos gadījumos, kad nodokļu maksātāji, t.i., VID pamanīti nodokļu nemaksātāji paši pirmie izmanto plašsaziņas līdzekļus, sniedzot savas versijas par domstarpībām ar VID, kuras VID nedrīkst publiski atspēkot. «Tā rezultātā nenoliedzami mazinās uzticība valsts pārvaldei, tajā skaitā VID darbībai, kas savukārt atbilstoši iepriekš minētajam pētījumam ir ēnu ekonomikas ietekmējošs faktors,» - beidzot tomēr pamanījusi valdība, kas pieņēma likuma grozījumu projektu, balstoties arī uz šādu atzinumu likumprojekta anotācijā.

Informācijas sniegšanai atrasts tik interesants ierobežojums kā prātojums, ka «par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām tiek uzskatīta vārda brīvība», kas «sevī ietver arī visa veida kritiku, ironiju un dažāda veida interpretācijas... par nodokļu administrācijas veiktajām darbībām, tajā skaitā par VID veiktajiem nodokļu administrēšanas vai kontroles pasākumiem». Tiklīdz VID darbinieki sapratīs, ka uz publisko kritiku labāk neatbildēt, jo tā visi pamanīs viņu pīšanos melos, tā kritika tiks kvalificēta par ironiju, uz kuru atbildēt nevajag un nedrīkst.