Liels atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai

FUTUROLOGU PAMANĪTS esot Latvijā radies piedāvājums kosmētiku pasniegt kā pērli pēc formas un zāļu kapsulu pēc satura: «Norijiet šo pērli, un jūsu āda mirdzēs kā pērle.» Arī šādi var pasniegt ķermeņa kopšanu, kas piezemētākos vārdos būtu uztura bagātinātāju lietošana. Jā, bet uztura bagātinātāju lietošana vienā komplektā ar tradicionāli iepakotajām kosmētikas ziedēm? Un gan iekšķīgi, gan ārēji lietojamo kosmētikas līdzekļu gatavošana atbilstoši homeopātes Ingunas Vecvagares receptēm? Tas esot tik iespaidīgi, ka kosmētikas izstādēs pārliecinot tos cilvēkus, kuri sauc sevi par futurologiem, kuru pēc tam bez maksas apraksta interneta vai varbūt pat kādreiz papīra izdevumos, ka saskatījuši virzienu un vispārēju veselību un skaistumu. Tā par sava uzņēmuma sekmēm Neatkarīgajai stāstīja Agnese Irbe. Attēlā redzama viņas uzstāšanās, lai pārliecinātu interesentus ieguldīt 75 tūkstošus eiro jaunās kosmētikas mārketingam ASV un Vācijā, kā arī divu jaunu produktu izstrādē. Pāris nedēļas pēc Lucavsalas pasākuma viņa informēja, ka viņas uzstāšanās novērtēta ar labiem vārdiem un iespēju turpināt sarunas par vārdu pārvēršanu naudā. Uzņēmums pastāv, izmantojot Jelgavas biznesa inkubatora atbalstu © Arnis Kluinis

Jaunrades festivāla iNovuss savāktie 16 tūkstoši apmeklētāju Lucavsalā trīs dienu laikā bija cienīga atbilde mazliet iepriekš turpat notikušajam Eda Šīrana koncertam ar 50,4 tūkstošiem klausītāju.

50 437 cilvēki koncerta apmeklētāji par šo prieku samaksāja kopā 3 557 768 eiro (caurmērā 70,5 eiro no apmeklētāja), bet ieeja iNovuss pasākumos, tai skaitā festivāla izklaides sadaļā, bija par brīvu. Latvijas un visas Eiropas Savienības nodokļu maksātāji bija šim pasākumam sametuši apmēram 400 tūkstošus eiro, cik festivāla organizēšanai iztērēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība rēķina. Par šādu naudu varēja izdarīt tā, lai vienlaicīgi uz septiņām skatuvēm, sešās teltīs un vairākos desmitos stendu trīs vēl samērā garajās vasaras izskaņas dienās no 30. augusta līdz 1. septembrim notiktu lekcijas, diskusijas prezentācijas, darbnīcas, domnīcas, tīklošanas un tīklošanās attiecībā uz visu, «kas maina un mainīs ierasto realitāti - DNS sekvencēšanu un tās sniegtajām iespējām, nākotnes izglītību, mākslīgo intelektu, mūsdienīgu uzņēmējdarbību, cilvēcības lomu tuvākajās desmitgadēs, sievietes jaunrades spējām biznesā, tehnoloģijās un zinātnē, sadarbību starp zinātni un komerciju, ceļošanu 21. gadsimtā un daudzām citām tuvākajā nākotnē aktuālām tēmām». Ar iepriekš sagatavotām lekcijām un prezentācijām uzstājušies vairāk nekā 200 pasākuma dalībnieki no 17 valstīm.

Šeit izmantots citāts no pasākuma organizatora paziņojuma par savu veikumu. Pasākums tika rīkots otro reizi un būtu cienīgs turpināties, bet šobrīd grūti pateikt, vai tā tas tiešām notiks. Pirmais festivāls notika 2017. gadā un nākamais varētu būt 2021. gadā, bet līdz tam laikam noteikti nomainīsies Eiropas Savienības plānošanas periodi un droši vien arī LIAA vadība. «Jauniešus nevar ievilināt viesnīcā Latvija,» festivāla ideju Neatkarīgajai pauda LIAA direktors Andris Ozols. Tā radusies ideja atvilināt viņus uz vietu, kas viņiem bija pazīstama jau 2017. gadā, bet tagad vēl jo labāk zināma pēc Eda Šīrana un Rammstein koncertiem nupat pagājušajā vasarā, pat ja konkrētie iNovuss apmeklētāji koncertos nav bijuši. Savukārt pirmais festivāls palīdzējis atvilināt uz Lucavsalu firmas un personas, kas festivālā uzstājušās. Viņiem rādīti iepriekšējā festivālā filmētie sižeti, kas apliecinājuši, ka ir Latvijā cilvēki, kas tiešām gatavi klausīties nevis koncertu, bet stāstus par pietiekami izsmalcinātām tēmām. Tepat arī piebilde, ka daudzi stāsti skanēja angļu valodā un daudzos gadījumos tika gaidīts un lūgts, lai klausītāji jautā un izsakās. «Ceru, ka kādreiz būsim tik populāri, ka mūs meklēs, bet šoreiz mēs meklējām tos, kam bija ko teikt,» turpināja A. Ozols.

Ar vienu no festivālā iekļautajiem pasākumu formātiem Neatkarīgā jau ir iepazīstinājusi 17. aprīļa publikācijā Pētniecība jāpārvērš naudā. Tas bija par pirmo soli šajās pārvērtībās, ar Magnetic Latvia zīmolu pārvēršot naudu pētniecībā. Proti, jaunus produktus (pakalpojumi ir produktu paveids) izdomājušiem un biznesa inkubatoros vismaz kaut cik sevi attīstījušiem cilvēkiem tiek dota iespēja kāpt uz skatuves un pārliecināt uzņēmējus, ka jaunais produkts ir jau gandrīz gatavs, bet vēl mazliet, mazliet naudas tā attīstīšanai ieguldīt tomēr vajadzētu. Potenciālajiem investoriem tad ir jācenšas ne mazāk kā runātājiem, lai starp daudziem piedāvājumiem atpazītu to, ar kura novešanu līdz solītajam rezultātam naudas ieguldītājs tiktu līdz jaunam līmenim viņa preču vai pakalpojumu producēšanā.

Atstājot atklātu jautājumu par to, vai pēc pāris gadiem tieši Lucavsalā vai varbūt citā laikā, vietā un kombinācijās notiks kaut kas līdzīgs, jāuzskaita tie festivālā parādītie biznesa jeb biznesa vides attīstīšanas paņēmieni, kuru lietošana turpinās dienu no dienas. LIAA turpina konsultēt visus interesentus par savu un citu Latvijā atrodamo institūcija atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Ļoti iespējams, ka šādiem interesentiem tiks atrasta vieta kādā no divdesmit biznesa inkubatoriem, kas uzņemas segt daļu un dažkārt pat ļoti lielu daļu (līdz 85%) no savu pakalpojumu - telpu, juridisko, grāmatvedības un mārketinga speciālistu konsultāciju, mārketinga pasākumu u. tml. - izmaksām. LIAA ir atsevišķa struktūrvienība tūrisma nozares attīstīšanai, kas ikdienā risina ne gluži tādus jautājumus kā uz iNovuss skatuves, kur runa bija par tūrisma paradigmu maiņām, jauniem izaicinājumiem un radošiem risinājumiem.

Vismaz līdz ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda naudas izsmelšanai neviens nevar žēloties, ka valsts iestādes un no tām deleģējumu un naudu saņēmušās nevalstiskās organizācijas nepalīdzētu viņam atrast domubiedrus un biznesa partnerus. Nav tagad iedomājama tāda ministrija, aģentūra, inspekcija vai pašvaldība, kas nenodarbotos arī ar to. No uzņēmēju viedokļa tikpat jaudīgi kā LIAA vismaz atsevišķos virzienos un laiku nogriežņos spēj darboties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Uzņēmēju un citu aktīvistu vajadzības cenšas apmierināt Latvijas Pašvaldību savienība, kurā vai līdzās kurai jau institucionalizējušās vairākas pašvaldību interešu grupas. Par finansējuma trūkumu nevar žēloties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un vēl citas darba ņēmēju vārdā dibinātas biedrības. Vēlēšanās iekļauties šādā cilvēku un naudas apritē jāapliecina ne vārdos, bet ar darbu angļu valodas apgūšanā.

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais