Pēc partiju pēdējām sarunām par valsts budžetu, var secināt, ka koalīcija "lielās līnijās" par to ir vienojusies, norāda "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Viņš norādīja, ka iepriekš valsts budžeta veidošana ir pārrunāta vairākkārtīgi, sarunām arī "ejot pa apli" jeb par jau iepriekš apspriestiem jautājumiem.
Vienošanās paredz atbalstīt iepriekš apspriesto piedāvājumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī, norādīja politiķis.
Tāpat atbalstīta minimālās algas celšana līdz 500 eiro no 2021.gada.
Vienošanās paredz arī atbalstu jau iepriekš lemtajam, ka jaunā Liepājas cietuma celtniecība tiek atlikta līdz 2022.gadam, lai varētu līdzekļus izlietot steidzamākām prioritātēm.
Reizē nākamgad un aiznākamgad tiks paredzēti līdzekļi jauna konkursa organizēšanai cietuma būvei, piebilda Pavļuts.
Tagad nākamais solis ir šo jautājumu skatīšana un izlemšana valdības sēdē, piebilda Pavļuts. Viņš pieļāva iespēju, ka valdības ārkārtas sēde varētu tikt izsludināta piektdien, 13.septembrī.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā piektdienā pēc Jaunā konservatīvā partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.
Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja, ka ar būvnieku SIA "Abora" netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, "ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai," jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.
Vienlaikus JKP paziņoja, ka turpmāk budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro. Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā - līdz 500 eiro. Savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.
2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.