Kariņš par budžetu: Nekam vēl nav pateikts ne skaidrs "nē", ne "jā"
Nākamā gada budžeta veidošanas procesā nekam vēl nav pateikts ne skaidrs "nē", ne arī skaidrs "jā", pirmdien pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjerministrs uzsvēra, ka partijas turpina "interesantu, bet ne vienkāršu" darbu pie nākamo trīs gadu budžeta. "Cenšamies ieviest novitāti - skatīties ne tikai uz nākamo gadu, bet arī uz turpmākajiem trim gadiem, domājot, kā lēmumi ietekmēs nākamos gados," skaidroja premjers.
Kariņš norādīja, ka process nav vienkāršs, jo katra partija saredz savas prioritātes. "No vienas puses, visi viens otram piekrīt, ka tas un šis ir svarīgi, bet, no otras puses, - ka papildu pārdalāmās naudas nepietiek pilnīgi visam," pastāstīja premjers, piebilstot, ka koalīcijas politiķi cenšas izdiskutēt to, kādiem jābūt valdības galvenajiem lēmumiem, kas uzlabotu sabiedrības dzīvi.
"Mēs nenodarbojamies ar bezatbildīgu rīcību, vienkārši iedomājoties skaitļus bez pamatojuma. Visi partneri nāk ar pamatotiem argumentiem, taču grūtības ir tajā, ka jānonāk pie kompromisa. Process turpinās, un tik ilgi, kamēr nebūs vienošanās par visu, netiks izceltas individuālas lietas," pauda Kariņš, neatklājot, vai un kādas vienošanās līdz šim izdevies panākt.
"Mēs nekam neesam pateikuši ne skaidru "nē", ne arī skaidru "jā"," atklāja premjers. Pašlaik koalīcijas partneru vidū risināms jautājums par to, cik un kādā jomā ieguldīt kādus papildu līdzekļus. Par to koalīcijas partneru domas atšķiras.
"Tā ir tāda kā desas taisīšana," budžeta veidošanas procesu raksturoja Kariņš, piekodinot, ka viņš ar prieku stāstīs par panāktajām vienošanām tad, kad "desa būs gatava".
Kariņš skaidroja, ka koalīcijas partneru mērķis ir līdz šīs nedēļas beigām vienoties par to, kā pārdalīt budžetā ienākošo papildu naudu. Valdība budžetu izskatīšanai Saeimā vēlas nodot līdz oktobra vidum.
Valdība nekad nevarēs rast līdzekļus visu ministriju prioritāšu finansēšanai, pirmdien pēc koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistierm paziņoja Kariņš.
Premjerministrs uzsvēra, ka vienīgais ceļš visu prioritāšu finansēšanai būtu strauja nodokļu sistēmas maiņa, par ko patlaban runas neesot. "Mums nav patlaban saredzams, kā budžetu varētu palielināt tā, lai visus pieprasījumus varētu realizēt," atzina politiķis.
"Visu [apmierināt] mēs nekad nevarēsim, bet tas nav nekas jauns," sacīja Kariņš, piebilstot, ka koalīcijas pieņemtais lēmums vēlāk būs jāskaidro arī sabiedrībai.
Kā ziņots, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.
Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.