''Swedbank'' samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,8%

"Swedbank" samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam līdz 2,8% un 2%, norāda "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Iepriekš "Swedbank" prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 3,3%, bet nākamgad - par 2,5%.

"Latvijas ekonomika piebremzē un vairs netraucas uz priekšu tik strauji kā pērn. Ekonomiku ir nogurdinājis darbaspēka trūkums un augstā ražošanas jaudu noslodze. Gāzes pedāli ir atlaidušas Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas. Bažas rada notikumi uz starptautiskās politiskās skatuves, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku un brīvo tirdzniecību. Sekas arvien vairāk izjūt arī Latvijas ražotājs un eksportētājs," prognozes samazinājumu skaidroja Buceniece.

Divus iepriekšējos gadus ekonomika auga par gandrīz 5%, kas ir fantastisks sniegums, norādīja ekonomiste. Tomēr šī gada pirmajā pusē izaugsme atslāba vairāk, nekā gaidīts, līdz 2,6%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lai gan ekonomikas motoru turpina kurbulēt investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, tas notiek ar ievērojami mazāku jaudu nekā iepriekš, tāpēc arī ekonomika aug lēnāk, skaidroja ekonomiste.

Buceniece skaidroja, ka liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018.gadā, palīdzot sasniegt straujo 5% ekonomikas izaugsmi. Šogad šie fondi ir sasnieguši šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu un tajā saglabāsies līdz pat 2021.gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai.

"Šī gada sākumā investīciju izaugsme bija aptuveni divas reizes lēnāka, bet būvniecības - pat četras, piecas reizes lēnāka nekā pērn. Gads iesākās arī ar lēnāku iedzīvotāju patēriņa pieaugumu, kas skaidrojams ar lēnāku pirktspējas un nodarbinātības kāpumu. Tai pat laikā iedzīvotāju vērtējums par ekonomikas attīstību un savām finansēm šogad pat ir labāks nekā pērn," sacīja Buceniece.

Lai gan Latvijas uzņēmumu noskaņojums jeb vērtējums par sava biznesa attīstību saglabājas diezgan labs, šogad tas tomēr ir pasliktinājies uz vājāka būvniecības un apstrādes rūpniecības noskaņojuma rēķina. "Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un augošie riski ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums arī šogad saglabāsies vājš. Tomēr neskatoties uz nelabvēlīgo pasaules fonu, eksporta izaugsme varētu nedaudz pārsniegt pavisam vārgo sniegumu pērn. Pirmajā pusgadā eksporta apjomu pieaugums varētu būt bijis diezgan līdzīgs kā pērn. Gada otrajā pusē nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmi vismaz daļēji varētu palīdzēt kompensēt graudu eksports, ko veicinās labā raža," skaidroja "Swedbank" ekonomiste.

Buceniece norādīja, ka izaugsmes sabremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs apgrūtinās eksporta izaugsmi. Neskatoties uz monetārās politikas atbalstu, kas turēs procentu likmes zemā līmenī, investīciju izaugsme palēnināsies, jo, pieaugot bažām par nākotnes izaugsmi, uzņēmumi, visticamāk, pārskatīs savus investīciju plānus. Gaidāms, ka arī mājsaimniecības kļūs piesardzīgākas. Globālās ekonomikas izaugsmei sasniedzot zemāko punktu 2020.gadā, tās izaugsme nedaudz uzlabosies 2021.gadā, veicinot izaugsmes uzlabošanos arī Latvijas ekonomikā. Gaidāms, ka IKP izaugsme palielināsies līdz 2,5%, prognozēja ekonomiste.

"Līdz ar ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos darbaspēka trūkuma problēmai vajadzētu nedaudz mazināties. Jau šobrīd darba tirgus uzrāda dažus vājināšanās signālus - izskatās, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte sasniedza augstāko punktu pērn un šogad mazinās, savukārt nodarbināto skaita kāpums, šķiet, ir apstājies. Līdz ar mazāku spriedzi darba tirgū un būtiski lēnāku izaugsmi būvniecībā, mazinās pārkaršanas riski ekonomikā," skaidroja Buceniece.

"Swedbank" prognozē, ka vidējās bruto algas izaugsme šogad palēnināsies līdz 7,3%, bet nākamajos gados tā noslīdēs līdz 5,5%. Bezdarba līmenis šogad sasniegs zemāko punktu un gadā vidēji būs ap 6,5%. Turpmākajos gados tas nedaudz pieaugs, bet joprojām saglabāsies zems. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un emigrācija neļaus lēnākai ekonomikas izaugsmei pārāk atdzesēt darba tirgu.

Saskaņā ar "Swedbank" prognozi, inflācija no šī gada 2,9% nākamgad atkāpsies līdz 2,4%, palēninoties ar mājokli saistīto izmaksu, pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugumam..