Aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolds Fliks vakar pārsteidza ar diviem publiskiem apgalvojumiem.
B. Fliks vakar izskaidroja, ka viņa vadītā uzņēmuma preču zīmes pārdošana viņam pašam esot notikusi tāpēc, lai "mākslīgi" uzlabotu uzņēmuma bilanci un panāktu to, ka bankas turpina kreditēt uzņēmumu, kura zaudējumi desmitiem reižu pārsniedza pašu kapitāla lielumu. Pēc zaudējumu apmēra šādās mērvienībās B. Fliks izrādījās tālu apsteidzis Parex bankas bijušos īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Tomēr valsts pret B. Fliku bija daudz saudzīgāka. Banku valsts nacionalizēja un tās maksātspēju uzturēja galvenokārt ar aizdevumiem, par kuriem valsts tagad saņem kredītprocentus, bet B. Flikam piederošās airBaltic kapitāla daļas viņam atņemtas netika, par spīti tam, ka uzņēmumu un tātad arī B. Flika kapitālu (iespēju apkalpot aizņēmumu, uz kura šis kapitāls balstās) izglāba aptuveni 15 miljonu latu valsts naudas iemaksāšana airBaltic pamatkapitālā.
B. Flika izpaustās ziņas kārtējo reizi nostādīja neērtā situācijā Latvijas valsti kā airBaltic līdzīpašnieci un satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) personiski. Iepriekš ministrs bija apgalvojis, ka neesot zinājis par airBaltic un B. Flika darījumiem ar airBaltic zīmolu un no tā atvasinātajiem zīmoliem, bet vakar un arī jau iepriekš B. Fliks norādīja, ka apspriedis ar Satiksmes ministriju un tieši ministru visvisādus variantus, kā airBaltic varētu izgrozīties no savām finansiālajām grūtībām.
B. Flika gājienam sekoja K. Gerharda pretgājiens – uzdevums airBaltic beidzot tomēr samaksāt parādus par lidostas Rīga snieg-
tajiem pakalpojumiem airBaltic lidmašīnām un pasažieriem. Iepriekš ministrs nelikās ne zinis par divu valstij piederošu uzņēmumu tiesāšanos. Lidosta bija iesūdzējusi tiesā airBaltic par rēķinu nemaksāšanu, bet airBaltic lidostu – par nepareizu (paaugstinātu) rēķinu izrakstīšanu. Lidosta prasīja no aviosabiedrības sākotnēji divarpus miljonus latu un vakar paaugstināja prasību summu par miljonu, jo nesamaksāto rēķinu summa strauji augot. Tagad izrādījās, ka valsts uzņēmumu tiesāšanās un rēķinu nemaksāšana ir pilnīgi nepieņemama un neciešama. Viņš deva airBaltic laiku līdz pirmdienai, kad parādiem jābūt nokārtotiem, par ko lidosta atsaukšot savas prasības pret aviosabiedrību.
K. Gerharda ultimātu B. Fliks noraidīja ar savu paziņojumu, ka "mēs maksāsim Rīgas lidostai taisnīgu maksu, bet ne vairāk kā maksā Ryanair." Šāds paziņojums var sajūsmināt visus, kuri iecerējuši nākamajā apkures sezonā apstrīdēt Rīgas siltuma u.tml. uzņēmumu piesūtītos rēķinus. Tomēr jāņem vērā, ka pagaidām B. Fliks izmanto lidostas labvēlību, jo lidosta nav prasījusi tiesā atzīt airBaltic par maksātnespējīgu, kas bieži notiek pat niecīgu parādu dēļ, un turpina apkalpot airBaltic. Cik saprotams no Rīgas siltuma u.tml. uzņēmumiem, tie nesola saviem parādniekiem bezmaksas siltumu vai vēl kādus labumus. Lidostas preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts neatklāja Neatkarīgajai, vai lidosta gatavo sankcijas pret parādnieku.