Sausuma dēļ šogad cietuši Kurzemes piekrastes dārzeņu audzētāji, tomēr valstī kopumā situācija vērtējama kā visai laba, tādēļ arī dārzeņu raža valstī solās būt labāka nekā pērn, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības eksperta Māra Narvila novērojumi.
Arī šogad meteoroloģiskie apstākļi bija ļoti mainīgi, - pēc silta aprīļa nāca aukstums maija sākumā, ko nomainīja mitruma trūkums, kas pietiekamu līmeni sasniedza vien jūnija otrā pusē. Savukārt jūlijs bija netipiski auksts, bremzējot dārzeņu augšanu. Toties augusts pilnībā atbilst jau ierastajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas pozitīvi ietekmē dārzeņu briešanu. Kopumā dārzeņu attīstībā ir vērojama līdz divām nedēļām straujāka attīstība, tādēļ daudzviet jau jūtams rudens tuvums.
“Ar nosacījumu, ka veikti atbilstoši augu aizsardzības pasākumi, laba dārzeņu raža būs Zemgalē,” uzsver Māris Narvils. ”Dārzeņu ražu pavasara aukstums kopumā skāra pavisam nedaudz, vairāk tas ietekmēja siltumnīcu saimniecības, palielinot izmaksas apkurei,” norāda speciālists.
Šovasar visiem kāpostu dzimtas dārzeņiem bija arī daudz kaitēkļu, kurus ne vienmēr izdevās apkarot. Tieši kaitēkļi būs nedaudz ietekmējuši arī kāpostu ražu, tādēļ ne visur tiem būs vislabākā kvalitāte. Līdzīga situācija ir arī ar sarkano biešu ražu, jo sevišķi Kurzemes pusē. Burkāni ļoti labi būs vietās, kur ātrāk uznāca nokrišņi, sausākajās vietās raža būs mazāka, tāda pati situācija ir ar ķiplokiem un sīpoliem. Ķirbjaugu sākotnēji labo attīstību bremzēja aukstais jūlijs un lietus, kas var samazināt ražu. Savukārt zaļumu audzēšanai vasaras otra puse bijusi labvēlīga un par sliktu ražu nevajadzētu sūdzēties.
Māris Narvils uzsver, ka to, cik labi dārzeņus varēs uzglabāt pēc ražas novākšanas, tieši ietekmēs pareizi un laikus veikti augu aizsardzības pasākumi uzglabāšanas nodrošināšanai.