Reirs: Ir svarīgi nepieļaut, ka dažādu vēlmju finansēšanas dēļ tiktu mainīti nodokļi
Veidojot nākamā gada budžetu, ir svarīgi nepieļaut, ka dažādu vēlmju finansēšanas dēļ tiktu mainīti nodokļi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Viņš uzsvēra, ja arī kāda prioritāte budžetā ir ļoti svarīga, tas nenozīmē, ka visiem iedzīvotājiem par to būtu jāmaksā lielāki nodokļi.
Reirs norādīja, ka valdība grib saglabāt solījumu, ka diskusijas par nodokļu izmaiņām sāksies 2020.gada janvārī vai nedaudz ātrāk - uzreiz pēc budžeta pieņemšanas, un izmaiņas varētu stāties spēkā ar 2021.gadu.
Tāpat plānots, ka lēmumi par iespējamām izmaiņām tiks pieņemti līdz 2020.gada pirmajam pusgadam, jo ir apņemšanās nemainīt nodokļus kopā ar budžetu, lai nav pārsteigumu, ka decembrī līdz ar budžetu ievieš jaunus nodokļus, kas jau janvārī stājas spēkā, norādīja Reirs.
Ministrs arī atzina, ka šā gada budžetā nepatīkama ir situācija ar "Rīgas satiksmi", kuras iekļaušana budžetā mazina iespējas prioritātēm novirzīt apmēram 70 miljonus eiro. Reirs šonedēļ plāno tikties ar Rīgas mēru, lai pārrunātu radušos situāciju.
Jau vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.