Nacionālo bibliotēku palīdz būvēt arī viesstrādnieki

Latvijas Nacionālo bibliotēku palīdz būvēt arī viesstrādnieki ārvalstīm - Itālijas, Spānijas, Bulgārijas, informē laikraksts "Latvijas Avīze". Būvnieki to skaidro ar samazinātajām būvniecības tāmes izmaksām, tādēļ viņi esot spiesti meklēt lētākus risinājumus.

"Būvniecības uzņēmums "RBS Skals" pavisam nesen vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedza darba apģērbu un viņi sāka darboties. Mēs esam satriekti - kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs paši latvieši? Kāpēc ir jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 000 cilvēku?" ar šo vēstījumu aizvadītajā nedēļā redakcijā vērsās viens no Nacionālās bibliotēkas celtniekiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtā informācija liecina, ka 31.jūlijā ar būvniecību saistītajās profesijās bija 9620 bezdarbnieku. "RBS Skals" uzaicinājis darbā betonētājus. Latvijā šā amata pratēji ir, - pēc NVA datiem, vairāki desmiti no viņiem meklē darbu.

Nacionālo bibliotēku būvē Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā iesaistījušās trīs lielākās Latvijas būvfirmas – "RBSSKALS", "Skonto būve" un "Re & Re".

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedza bulgāru strādnieku algošanu, tomēr neatbildēja uz jautājumu, cik liels ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar šīs profesijas Latvijas darbinieku saņemto algu un vai nebija iespējams šīs profesijas darbiniekus atrast mūsu valstī.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itālieši, spāņi un bulgāri, kurus algojam konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Nav noslēpums, ka patlaban būvniecības darba tirgū ir krīzes situācija un labākie profesionāļi devušies peļņā ārpus Latvijas, tomēr Gaismas pils ir ļoti svarīgs projekts, un mēs nevaram atļauties iesaistīt šīs būves celtniecībā nekvalificētu darbaspēku," skaidro Saukāns.

Abas pārējās bibliotēkas būvniecībā iesaistītās būvkompānijas viesstrādnieku klātbūtni noliedza. Kā norāda SIA "Skonto būve" pārstāve Egle Klekere, latviešu uzņēmējiem Guntim Rāvim un Ivaram Milleram piederošais būvniecības uzņēmums "Skonto būve", kas ir arī nozares lielākais nodokļu maksātājs, par uzņēmuma politiku izvirzījis vienmēr priekšroku dot Latvijas speciālistiem.

"Vēl nesen izsludinājām vakances projektu vadītāja, būvdarbu vadītāja, sagādes nodaļas vadītāja, projektēšanas grupas vadītāja amatiem. Vēl jo vairāk - SIA "Skonto būve" kā eksportējošs uzņēmums Latvijas speciālistus aicina darbā arī labi apmaksātam darbam citās valstīs. Tā, piemēram, aicinājām darbā rūpnīcas vadītāju darbam Apvienotajos Arābu Emirātos," stāsta SIA "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Viņš gan atzīst, ka Latvijā atrast augstas klases speciālistus nav viegli: "Lai nokomplektētu komandu, nākas izvērst plašas reklāmas kampaņas. Atsaucība diemžēl nav tik liela, kā mēs būtu gribējuši. Izglītoti, spējīgi cilvēki ir izbraukuši uz citām valstīm, tāpēc pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem patlaban Latvijā pārsniedz piedāvājumu."

SIA "Re & Re" pārstāve Mārīte Straume: "Mēs galvenokārt darbojamies kā galvenie būvuzņēmēji. "Re & Re" strādnieki darbojas vien galdniecībā un apdares uzņēmumā. Esam nacionālā būvkompānija, viesstrādniekus nenodarbinām un šādu praksi neatbalstām. Protams, jūtam, ka, spītējot dižķibelei, kvalificētu būvnieku nepietiek. Treknie gadi nedaudz degradēja šo amatu."

Uz jautājumu, kāpēc būvkompānijas aicina viesstrādniekus, Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) vadītājs Viktors Puriņš apstiprina, ka tas esot bezkaislīgs ekonomiskais aprēķins. "Labiem būvniekiem darbs ir nodrošināts arī dižķibeles laikā," piebilst Puriņš. LBA izpilddirektors Mārcis Nikolajevs: "Mums Latvijā pietiek visu profesiju būvniecības ekspertu un strādnieku. ES ir brīvais darba tirgus. Bulgārija ES iestājās pēc Latvijas. Šajā valstī ir mazāks atalgojums nekā Latvijā. Nacionālās bibliotēkas tāmi samazināja, būvnieki ir spiesti meklēt lētākus risinājumus."

Bibliotēkas darbu pasūtītājs - Kultūras ministrija - uz jautājumu, kā vērtē viesstrādnieku iesaistīšanu būvniecībā, atbildējusi formāli. Ministrijas preses sekretāre Dace Vizule norādīja, ka darbojas vien tikai tie eksperti, kurus nevar nolīgt Latvijā. "Bibliotēkas būvniecībā mērķis ir izmantot iespējami vairāk Latvijā ražotu materiālu un vietējos darbiniekus. Citās valstīs būvnieki darbiniekus meklē vien tad, ja Latvijā šādas specialitātes ekspertu nav."

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.