Meklē risinājumus PVN samazināšanai pienam un gaļai

 
©Pixabay

Lauksaimnieki uzskata, ka pozitīvie rezultāti, ko tautsaimniecībai devusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana, kalpo par pamatu, lai līdzīgu regulējumu ieviestu arī gaļai, pienam, maizei, olām. Uz PVN samazināšanu cer arī sabiedriskās ēdināšanas sektors. Šobrīd vairs tikai četrās Eiropas Savienības (ES) valstīs pārtikai tiek piemērota PVN pamatlikme. Latvijā samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā kopš 2018. gada 1. janvāra.

Pētījumi pierāda pozitīvo efektu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji vakar kopā ar zemkopības ministru (ZM) Kasparu Gerhardu, ZM speciālistiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) ekspertiem analītiķiem Irinu Pilveri un Alekseju Niperu atkārtoti diskutēja par PVN samazināšanu lauksaimniecības nozarē. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs Neatkarīgajai pastāstīja, ka LLU pētījums apliecina vairākas pozitīvas lietas, ko Latvijas tautsaimniecībai devusi PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, proti, Latvijā dārzeņu un augļu cenas bijušas zemākas nekā kaimiņvalstī, kas īpaši svarīgi ir iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem, būtiski palielinājies pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem, pieaugusi lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēja, savukārt ēnu ekonomika samazinājusies.

LOSP rīcībā esošā informācija liecina, ka nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, apgrozījums 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada 11 mēnešiem pieaudzis par 4,12 procentiem. Savukārt vidējais atalgojums šajā nodokļu maksātāju grupā 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada 11 mēnešiem pieaudzis par 9,9 procentiem. «Šie rādītāji turpinājuši augt, jo augļu un ogu sezona tagad rit pilnā sparā. Tāpēc LOSP darīs visu iespējamo, lai turpinātu sarunas un panāktu rezultātu par samazinātās PVN likmes ieviešanu gaļai, pienam, maizei un olām,» sacīja E. Treibergs. Viņš uzskata, ka PVN likmes samazināšana šiem un, iespējams, arī citiem produktiem ir tikai laika jautājums. «Vairs tikai 4 Eiropas Savienības valstīs pārtikai tiek piemērota PVN pamatlikme. Arī Lietuva aktīvi interesējas par Latvijas pieredzi, analizējot LLU pētījumu.»

Maltītes ārpus mājas kļūtu lētākas

Latvijas tirgotāju asociācija savukārt uzskata, ka PVN nepieciešams samazināt arī sabiedriskajā ēdināšanā. «Ja PVN tiktu samazināts sabiedriskajā ēdināšanā, tie uzņēmumi, kas Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA) pārstāv HoReCa sektoru, ir gatavi samazināt ēdienu produkcijas cenas par aptuveni 6 procentiem,» uzsver LTA valdes vicepriekšsēdētājs Dainis Domiņš. Viņš uzskata, ka tas veicinātu apgrozījumu un no ienākumiem palielinātos ieņēmumi nodokļu veidā Valsts kasē.

LTA norāda, ka, samazinot PVN ēdināšanā, tas neapšaubāmi atstātu ietekmi uz cenām un būtu lielākas iespējas strādājošiem izvēlēties siltu ēdienu sabiedriskās ēdināšanas iestādē, nevis pusdienas ņemt līdzi no mājām. Savukārt brīvdienās ģimenes biežāk varētu atļauties kopīgas maltītes restorānā. Samazināts PVN nodrošinātu arī pilnvērtīgāku ēdienu izglītības iestādēs, jo esošā noteiktā cena ir ļoti zema, turklāt no šīs summas jāsedz arī darbinieku algas.

«Cenā ir iekļautas ne tikai produktu izmaksas, algas, bet arī visi komunālie pakalpojumi, elektroenerģijas tēriņi, telpu noma - ēdināšana ir joma, kur ir salīdzinoši lielas izmaksas un darbaspēka nodokļu īpatsvars arī ir liels. Ēdienu gatavošanā tiek izmantots roku darbs, šajā procesā nevar nodarbināt robotus un lietot tikai tehniskas iekārtas, iznākums atkarīgs tieši no pavāra prasmēm. Skolu ēdināšanā valsts noteiktā dotācija gadiem ilgi nav mainījusies, un ēdinātāji nevar cenu veidot paši atbilstoši izmaksām. Jāizmanto arī lielākoties paaugstinātas kvalitātes produkti, protams, tie arī ir dārgāki. Izmaksu īpatsvars kopumā ir ļoti liels. Ja samazinātu PVN, tas atvieglotu situāciju, summu varētu novirzīt pēc nepieciešamības - vai nu darbaspēka, vai produktu izmaksām,» norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārtikas tehnoloģe Ilona Dreimane.

Nākotnē iespējama visaptveroša PVN samazināšana

Piedaloties nodokļu attīstības komitejas sēdē, ko vada Atis Zakatistovs, LTA aktualizēja PVN samazināšanas nepieciešamību ēdināšanā. «Uzdodot jautājumu, kāda ir nodokļu attīstības komitejas nostāja attiecībā par PVN samazināšanu, saņēmām atbildi, ka Attīstības komitejas dienas kārtībā ir jautājums par PVN samazināšanu vispār. Atis Zakatistovs uzsvēra, ka komiteja ir koordinējoša vieta un patlaban nodokļu attīstības komitejas darbs ir vairāk virzīts uz 2020. gada budžetu. Attiecībā uz ēdināšanas jomu, nodokļa samazinājums legalizētu algas daudzos uzņēmumos, kur līdz šim tā bijusi problēma,» stāstīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Nodokļu attīstības komiteja arī piekrita tam, ka lēmums par nodokļa samazināšanu ietekmētu cenas. Latvijas iedzīvotāji noteikti iegūtu no samazinātā PVN ēdināšanā. Attīstības komiteja rosināja LTA veidot dialogu ar pārējām abām organizācijām, kas apvieno ēdinātājus, - LVRA un Latvijas restorānu biedrību šajā jautājumā.

VEDOKLIS

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs:

«Līdzšinējie rezultatīvie rādītāji kopš samazinātās PVN 5 procentu likmes ieviešanas tirdzniecībā, rāda pozitīvu ietekmi, kuras rezultātā ir ieguvuši ražotāji, tirgotāji, patērētāji un valsts budžets.»