Pēc Eiropas Savienības (ES) kritērijiem Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā skaidroja, ka šā gada aprīlī noslēdzās tā dēvētā klarifikācijas procedūra par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavoto 2018.gada vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju. Iepazīstoties ar šo informāciju, ES statistikas birojs "Eurostat" vērsa uzmanību uz atsevišķu publiskā transporta pakalpojumu sniedzēju sektoru klasifikāciju.
Atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, ar ko tiek apkopota statistika par ES dalībvalstu fiskālajiem radītājiem, "Rīgas satiksme" ir klasificējama vispārējās valdības sektorā.
"Pēc ekonomiskās būtības tā nevar tikt uzskatīta par tirgus ražotāju, respektīvi, par tirgus ražotāju nevar būt tāda komercsabiedrība, kas ieguvusi tiesības darboties un sniegt pakalpojumus sabiedrībai bez atvērta konkursa, kā arī, kas darbojas monopolstāvokļa apstākļos konkrētā reģionā, vienlaicīgi lielāko daļu no komercsabiedrības ieņēmumiem veido maksājumi no vispārējās valdības, šajā gadījumā - Rīgas pašvaldības," skaidroja FM.
Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA stāstīja, ka "Rīgas satiksme" ir iekļaujama valdības sektorā pēc diviem kritērijiem, proti, vairāk nekā 50% uzņēmuma ieņēmumu ir pašvaldības dotācijas, kā arī "Rīgas satiksme" ir ierobežota savos lēmumos, jo uzņēmums īsteno politiskus - Rīgas domes - lēmumus.
FM piebilda, ka formāls lēmums no "Eurostat" un CSP par "Rīgas satiksmes" iekļaušanu vispārējās valdības sektorā pašlaik vēl nav pieņemts, bet lēmums ir sagaidāms šā gada beigās un ietekmēs 2020.gada valsts fiskālos rādītājus, tajā skaitā vispārējās valdības budžeta bilanci. Līdz ar to FM ir ņēmusi vērā šo ietekmi pieejamās fiskālās telpas aprēķinā.
Ministrija kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību ir sagatavojusi izvērtējumu par "Rīgas satiksmes" klasificēšanas vispārējā valdībā ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, tādējādi 2020.gadā tā ir negatīva 71,9 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - negatīva 14,2 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā ir 2022.gadā - 8,7 miljonu eiro apmērā.
FM piebilda, ka būtisko ietekmi 2020.gadā pamatā nosaka "Rīgas satiksmes" plānotās investīcijas sabiedriskā transporta autoparka atjaunošanā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aģentūrai LETA atzina, ka informācija par "Rīgas satiksmes" iekļaušanu valdības sektorā ir svaiga, tāpēc viņš patlaban nevar atbildēt, kā mazināt šāda lēmuma negatīvo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Vienlaikus ministrs pieļāva, ka varētu domāt par atsevišķām likuma izmaiņām, neprecizējot kādām.