DnB NORD Latvijas barometrs rāda Latvijas iedzīvotāju satraukumu par gaidāmo ziemu, kuru pārlaist būs grūti arī sliktās sēņu ražas dēļ.
"Diemžēl tieši šogad, kad savāktās un iekonservētās dabas veltes būtu vismaz emocionāls atbalsts, ir bijusi neparasti slikta sēņu raža," DnB NORD bankas apmaksātās aptaujas augusta rezultātus komentē bankas eksperts Pēteris Strautiņš.
NORD banka kopš 2008. gada aprīļa apmaksā sociologu firmas SKDS darbu, ik mēnesi aptaujājot vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju par viņu materiālo situāciju un nākotnes izredzēm attiecībā uz savu ģimeni un valsti. Pusotru gadu vāktās atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem apstiprina sabiedriskās domas svārstību saistību ar reālo dzīvi. Proti, šā gada janvārī, kad negatīvo domu rādītājs sasniedza savu vēsturisko maksimumu, šīs domas iekustināja vienu otru ķieģeli, kas ielidoja Vecrīgas ēku logos. Starp šīm ēkām atrodas arī DnB NORD bankas pašreizējā centrālā mītne, tāpēc bankai atmaksājas sekot sabiedriskās domas svārstībām, lai zinātu, vai vispār, kurā brīdī un cik stipri slēģi būs jāpieliek arī šīs bankas logiem. Ar slēģu likšanu varētu apzīmēt arī šīs bankas u. tml. iestāžu durvju aizslēgšanu, t. i., darba apturēšanu uz dažām stundām, dienām vai dažiem darba virzieniem. Savāktos datus banka nepatur tikai savai zināšanai, bet dāvina Latvijas sabiedrībai, cerot uz to, ka informētība ļaus arī citām valsts un privātām iestādēm darboties adekvāti situācijai. Valdība līdzīgas ievirzes pētījumus spēja atļauties tikai savos "treknajos gados".
SKDS direktors Arnis Kaktiņš u. c. projektā iesaistītās personas gan vairās nosaukt precīzus sabiedriskās domas indeksus, kuru sasniegšana nozīmē ķieģeļu mešanu vispār un ķieģeļu mešanu ne vairs logos, bet uz cilvēkiem. Pētnieki var apliecināt tikai to, ka indeksa pazemināšanās aizvien palielina šādas rīcības varbūtību, bet tālāk jau protesta akciju rīkotāju izdoma, varas iestāžu atbildes reakcija, pūļa instinkti un dažādas nejaušības noteiks konkrēto brīdi, vietu un veidu, kādā valdošās aprindas tiks piespiestas pildīt sabiedrības prasības. Šā gada janvāra protestu dēļ tika mainīts Latvijas valdības partijiskais un personālais sastāvs, uz ko sabiedrība reaģēja ar negatīvo viedokļu īpatsvara samazināšanos par vairāk nekā desmit procentpunktiem. Valdības un sabiedrības medusmēnesis beidzās jūnijā, pēc kura abas puses sāka dzīvot šķirtu dzīvi: valdība uzturēja attiecības tikai ar saviem kreditoriem, bet iedzīvotāji baudīja vasaru. Ar siltumu izskaidrojama sabiedriskā noskaņojuma uzlabošanās pērngad tika konstatēta jūnijā divu procentpunktu vērtībā. 2009. gada valsts budžeta grozījumu bubulis pasliktināja šā gada jūnija noskaņojumu, bet toties jūlijā tas palēcās pat par pieciem procentpunktiem, jo siltums summējās ar faktu, ka budžeta samazinājumu ietekmi cilvēki sāka sajust augustā.
Noskaņojuma maiņa par vienu procentpunktu 200 punktu skalā no +100 līdz –100 vismaz Valda Dombrovska valdībai šķiet sīkums, kas šajās dienās (ne)rīkojas gluži tāpat kā visās citās dienās kopš savas pastāvēšanas sākuma. Sociologi gan norāda, ka tieši valdības rādītāji ir sliktāki. Tās reitings augustā zaudējis trīs procentpunktus uz to cilvēku rēķina, kuri esot "pilnībā neapmierināti" ar valdību (augustā 49%, jūlijā 46%). Uz to atkal var teikt, ka jūnijā šis rādītājs bijis 55%, un ne matiņš ministriem no galvas nenokrita.
***
VIEDOKĻI
Arnis Kaktiņš, SKDS direktors:
– Tagadnes vērtējumi atsevišķos jautājumos ir pat nedaudz uzlabojušies, bet kas tad ir uzlabojies? Iedzīvotāji retāk nekā iepriekš uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās (jūlijs – 68%, augusts – 63%), bet biežāk ir pārliecināti, ka tā šobrīd nemainās (augusts – 30%, jūlijs – 26%). Taču, ņemot vērā to, ka deviņas desmitdaļas iedzīvotāju pašreizējo ekonomikas stāvokli vērtē kā vairāk vai mazāk sliktu, vērtējumu nemainās īpatsvara pieaugums diez vai būtu interpretējams pozitīvi.
Vents Armands Krauklis, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs:
– Diemžēl jāpiekrīt, ka lielā mērā valsts attīstās nepareizā virzienā. It kā ir deklarēts, kas būtu jādara, lai šo virzienu mainītu, bet reālā rīcība ir lēna un nekonsekventa. Iedzīvotāju noskaņojums izriet no reālās ekonomiskās situācijas. Laukos, kur pamatā izmanto vietējo kurināmo, ir zināma stabilitāte, bet pilsētās cilvēki ir atkarīgi no degvielas cenu svārstībām, un arvien pieaug viņu bažas, ka ziemā cenas kāps.
Pēteris Strautiņš, DnB NORD bankas ekonomikas eksperts:
– Augustā sabiedrības noskaņojums atkal kļuvis nedaudz pesimistiskāks pēc straujas uzlabošanās iepriekšējā mēnesī. Acīmredzot atvieglojums par to, ka respondentus nav skāris (ja vien nav skāris) jūlijā veiktais budžeta cirpiens, ir izplēnējis, un domas pamazām pievēršas ziemai, par ko pašreiz tiek uzburtas drūmas vīzijas. Diemžēl tieši šogad, kad savāktās un iekonservētās dabas veltes būtu vismaz emocionāls atbalsts, ir bijusi neparasti slikta sēņu raža. Taču cilvēku acīs atspīd arī gaismas stariņi.