Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") mazākuma akcionārs SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" gatavojas piesaistīt partneri, līdz ar to nav izslēgtas izmaiņas "airBaltic" akcionāru struktūrā, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis "airBaltic" vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.
Fliks uzskata, ka ilgtermiņā gan finanšu ziņā, gan arī reputācijas ziņā būtu ļoti labi, ja kompāniju varētu reģistrēt biržā, kur ir stingra uzraudzība un svarīgi darījumi tiek publiskoti. "Atzīstu vienu pamatīgu kļūdu - ja realizē šādu darījumu, sabiedrība tomēr jāinformē. To vajadzēja izdarīt uzreiz pēc darījuma pērn novembrī. Un vēl slikti - man tiešām žēl, ka mēs atstājām ministru un padomes locekļus neērtā pozīcijā. Tas, protams, nav labi," atzīst Fliks.
Fliks uzskata, ka ilgtermiņā lidsabiedrība kļūs pārāk liela, lai tai būtu tikai divi akcionāri. Viņš gan uzsvēra, ka nezinot, ko valsts darīs ar savām daļām, tomēr aviokompānija ilgtermiņā kļūs lielāka, un tas dos arī citu pieeju finanšu tirgiem.
Interese no citām aviokompānijām par "Baltijas aviācijas sistēmām" piederošajām "airBaltic" kapitāldaļām ir ārkārtīgi liela, bet patlaban vēl nav redzēts neviens piedāvājums, kas "airBaltic" dotu papildu vērtību.
Fliks cer, ka iegādājoties "airBaltic" akcijas uzņemtās parādsaistībās tiks dzēstas "diezgan ātrā laikā".
"Gribētu nākamgad pilnībā pievērsties biznesa attīstībai, tādēļ domāju, ka ir vērts tagad vienoties ar kādu partneri, kuram jau pieeja finanšu tirgiem, un tad tiešām koncentrēties uz biznesu. Man patīk vadīt aviokompāniju, šo biznesu attīstīt, tas ir tas, ko es vislabāk māku, tas ir tas, uz ko es gribētu koncentrēties," piebilst Fliks.
Viņš arī norāda, ka "airBaltic" zīmola pārdošana tika veikta, jo aviokompānijai negatīvā pašu kapitāla dēļ nebija iespējams saņemt aizdevumu jaunu lidmašīnu iegādei.
2008.gadā jaunie Lietuvas aviokompānijas "Flylal" īpašnieki, neskatoties uz sliktāku finanšu, tirgus situāciju, ārkārtīgi agresīvi iegāja ar lielu kapacitāti Lietuvas, arī Latvijas tirgū, stāsta Fliks. Rezultātā "airBaltic" 2008.gada zaudējumi sakrīt precīzi ar to summu, cik mēs pārtērējām budžetu par degvielu. Šos zaudējumus kompānija nespēja kompensēt gan sliktās tirgus situācijas dēļ, gan "Flylal" radītās asās konkurences dēļ. Zaudējumu dēļ "airBaltic" parādījās vairākas problēmas - veidojās parāds SAS, kā arī iestājās negatīvs pašu kapitāls.
Parāds SAS grupai veidojās par degvielu un par lidmašīnu depozītu, jo bijām pasūtītas astoņas "Bombardier Q400" lidmašīnas, kad "airBaltic" vēl bija kopā ar SAS, par vairāk nekā 160 miljoniem ASV dolāru. Savukārt 2009.gadā bija liels izaicinājums, kā konsolidēt biznesu, samazināt kompānijas saistības un kā palielināt pašu kapitālu.
"Pērn mēs slēdzām visus maršrutus Lietuvā, pārcēlām uz Rīgu, ko izveidojām par tranzīta punktu. Pirmo reizi kopš ilgiem gadiem gandrīz apstājās kompānijas pieaugums kopumā. Bija virs 30% pieaugums Rīgā, bet kopumā kompānijai iestājās kapacitātes kritums, lai gan bija pasažieru pieaugums. Lai gan 2009.gads bija vissliktākais gads aviācijas Eiropā vēsturē, mēs strādājām ar labāko rezultātu, kāds "airBaltic" bija jebkad vēsturē," norāda Fliks, piebilstot, ka bez preču zīmes pārdošanas "airBaltic" peļņa bijusi aptuveni četri miljoni.
Vienlaikus bija ārkārtīgi saspringta situācija, jo, no vienas puses, bija jāapmaksā saistības, bet, no otras puses, bija sarežģīti atrast kredīta devējus, jo kompānijai bija negatīvs pašu kapitāls, sacīja Fliks.
Pašu kapitāla palielināšana bija nepieciešama, lai finansētu lidmašīnas Kanādas Eksporta bankā, kas prasa "zināmus bilances rādītājus", kas ir vairāk nekā miljons, divi miljoni pozitīvs kapitāls. Līdz ar to patlaban zīmola pārdošanas darījumu atcelt vēl nav iespējams, jo "airBaltic" bilances rādītāji to neļauj.
Cik ilgā laikā "airBaltic" atgūs preču zīmi, atkarīgs no sarunām ar akcionāriem, sacīja Fliks.
Kā ziņots, "airBaltic" pilnsapulce sasaukta 30.augustā kompānijas gada pārskata apstiprināšanai, vienlaikus jau tuvākajās dienās sabiedrība tikšot informēta par kompānijas zīmola atdošanas veidu, ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš skaidroja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.
"Es domāju, ka tuvākajās dienās nāksim klajā ar risinājumu, kā tiks atdots "airBaltic" zīmols," norādīja ministrs, piebilzdams, ka šorīt ar Fliku "izvērtējām dažādas iespējamās formas, un es domāju, ka vistuvākajā laikā būs precīzs risinājums".
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī "airBaltic" pārdevusi savu zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes Flika uzņēmumam SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", kas "airBaltic" kontrolē 47,2%. Vienlaikus pārdotas arī preču zīmes "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi".
Saskaņā ar "airBaltic" 2009.gada auditētajā pārskatā minēto uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu apjomā pērn noteicis sertificēts un nozarē atzīts vērtēšanas uzņēmums. Atbilstoši pārdošanas līgumam, norēķini par preču zīmes iegādi bija jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim.
Darījums publiski atklājās tikai augusta sākumā, izraisot vairāku valsts augstāko amatpersonu un sabiedrības sašutumu, jo tika norādīts, ka šādi būtiski tiek mazināta aviokompānijas vērtība. Gerhards sākotnēji stāstīja, ka par darījumu viņam neesot bijusi informācija, tāpēc atbildība tiks prasīta no uzņēmuma padomes. Savukārt Fliks vēlāk paziņoja, ka ar ministru jautājumi par "airBaltic" zīmolu ir pārrunāti, turklāt vairākkārt.