Latvijas iedzīvotāju zināšanas par valsts fondēto pensiju sistēmu jeb pensiju 2. līmeni pakāpeniski aug, tomēr joprojām ir pietiekami nozīmīga cilvēku daļa, kuri nezina un neinteresējas par pensiju sistēmu, tostarp uzkrājumiem pensiju 2. līmenī. Rosināt interesi un veidot zināšanas par pensiju 2. līmeni, tā pārvaldītāju un ieguldījumiem varētu ikvienam pieejama un viegli atrodama, kā arī personiska informācija par savas pensijas 2. līmeņa plānu, sarunā ar Neatkarīgo saka Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš. Jo vairāk cilvēki sasaistīs pensiju 2. līmeņa plānu ar sevi un savu nākotni, jo lielāka būs viņu interese par to, kā darbojas pensiju 2. līmenis un kā strādā ieguldījumu plāni.
Lai arī zināšanas par pensiju 2. līmeni pieaug, tomēr, kā vēlreiz apliecina 2019. gada pētījums par pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem, tikai 13% pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku savas zināšanas par pensiju 2. līmeni vērtē kā ļoti labas vai labas un ikdienā seko līdzi sava ieguldījuma plāna ienesīgumam. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tomēr 68% iedzīvotāju ikdienā nepievērš uzmanību savu pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgumam, turklāt gandrīz trešdaļa aptaujāto pat nav informēti, kurš pārvaldītājs ikdienā rīkojas ar viņu nākotnes pensiju uzkrājumiem. 39% iedzīvotāju zina tikai to, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldītājs.
«Mēs redzam, ka iedzīvotāju zināšanas aug, un tas ir liels to bankas filiālēs strādājošo nopelns, kuri ikdienā tiekas un runā ar klientiem, izskaidrojot arī informāciju par pensiju 2. līmeni un nepieciešamību krāt vecumdienām,» saka P. Stepiņš. Atšķirībā no pensiju 3. līmeņa (privātie pensiju fondi) pensiju 2. līmeni iedzīvotāji ne vienmēr sasaista ar savu personisko uzkrājumu, neuztver to kā savu naudu, lai arī tā - ikmēneša iemaksas no darba algas - veido uzkrājumu pensiju 2. līmenī katram strādājošajam (pensiju 2. līmenī ir obligāti iesaistīti visi iedzīvotāji, kuri dzimuši pēc 1971. gada).
Uzmanību nākotnes pensijai un uzkrājumiem piesaista arī sabiedrības diskusijas par dažādiem ar pensiju saistītiem jautājumiem, piemēram, pētījumi par to, kāda būs pensija tagadnes strādājošajiem pēc 20 gadiem, modelējot situācijas - vai cilvēks veic uzkrājumus nākotnes pensijai un kādus. «Zināmā mērā Latvijas Bankas prognozes par iespējamo ienākumu aizvietojumu pensijas vecumā gadījumā, ja cilvēks neveido nekādus uzkrājumus, bija šokējošas, proti, nākotnes aizvietojums varētu būt tikai 25 procenti, bet tas rosina domāt, kā veidojas mana pensija un ko es pats varu darīt, lai šo situāciju mainītu,» norāda P. Stepiņš. Pēc eksperta domām, interesi par pensiju mazina šā vārda negatīvā nokrāsa un fakts, ka par pensiju darbspējīgā vecumā domāt nav vēlmes, mānīgs uzskats, ka «līdz pensijai man vēl tālu». Iedzīvotāju interese par pensiju palielinās, tuvojoties pensionēšanās vecumam, taču tad brīdis, lai veidotu veiksmīgu pensiju uzkrājumu un zināmu kapitālu, jau ir nokavēts. «Ļoti būtiski, kā cilvēks pats raugās uz savu nākotni, vai viņš kādreiz iedomājas, kādas varētu būt vecumdienas, un tad jau nākamais solis ir painteresēties, kādas ir iespējas veidot uzkrājumu vecumdienām,» saka P. Stepiņš.
Informāciju par pensiju 2. līmeņa plānu un pārvaldītājiem var uzzināt gan banku mājaslapās, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, tomēr personalizētu informāciju - kas ir mans pensiju 2. līmeņa pārvaldnieks un kādu plānu esmu izvēlējies - pašlaik var uzzināt tikai portālā latvija.lv, jo, piemēram, savā internetbankā, ar kuras starpniecību veicam dažādus ikdienas maksājumus, to noskaidrot vai apskatīties nav iespējams. Diskusija par to, vai šādu informāciju, ieskaitot arī uzkrāto kapitālu, padarīt iedzīvotājam vieglāk pieejamu, risinās joprojām, jo tas ļautu informēt daudz lielāku cilvēku skaitu par pensiju 2. līmeni un tā darbību, kā arī rosinātu pensiju sistēmas dalībnieku interesi - kāds ir mans pensiju plāns, kāda ir ieguldījumu stratēģija, kā šis plāns strādājis un vai vispār tas atbilst manam vecumam un, iespējams, plāns ir jāmaina. Pašlaik arī izziņu par pensiju 2. plāna darbības rezultātiem iedzīvotājiem nesūta.
«Jābūt pietiekami lielai vēlmei iedziļināties šajos jautājumos, meklēt un rast atbildes uz jautājumiem,» piekrīt P. Stepiņš. Uz jautājumu, kā jaunieši, kuri tikko ienāk darba tirgū, uzzina, kāds pensiju plāns apsaimnieko viņu iemaksas pensiju 2. līmenī, eksperts skaidro: jaunie pensiju plāna dalībnieki automātiski tiek ielozēti kādā no pensiju 2. līmeņa konservatīvajiem plāniem, un, ja cilvēks pats neizrāda interesi, tad viņa uzkrājumi veidosies un arī paliks konservatīvā plānā, lai gan tieši jaunībā, kad līdz pensijai ir vairāki desmiti gadu, vajadzētu izmantot dinamisko pensiju plānu sniegtās iespējas un pavairot savu pensijas kapitālu. «Tas, ka cilvēkam netiek uzreiz šī informācija paskaidrota, un tas, ka viņam nav iespēju pieejamā, mūsdienām atbilstošā veidā aplūkot savu pensiju plānu, arī mazina sajūtu, ka tie ir mani uzkrājumi un mana nākotnes pensija,» uzskata P. Stepiņš.
Interese par pensiju 2. līmeni un uzkrājumiem ir lielāka, kad ekonomika piedzīvo satricinājumus, krīzes un situācijās, kad pensiju plānos ir zaudējumi, piekrīt P. Stepiņš. Taču tieši tas, ka cilvēks pārzina pensiju plānu darbību un ieguldījumu būtību, ļauj tādā brīdī mierīgi pārdomāt notiekošo un izvēlēties pareizāko rīcību. Tāpat zināšanas par pensiju uzkrājumiem ļauj cilvēkam izvēlēties savam vecumam atbilstošu ieguldījumu plānu. Šogad Swedbank noslēdza jauna piedāvājuma ieviešanu, izveidojot tā sauktos dzīves cikla plānus, proti, pensiju plāns radīts noteiktā desmitgadē dzimušiem cilvēkiem - septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos -, un nākotnē noteikti būs jādomā par šādu plānu pēc 2000. gada dzimušajiem.
«Dzīves cikla plāni mainās līdzi saviem dalībniekiem, un, tuvojoties pensionēšanās vecumam, tie sāk ieguldīt konservatīvāk, samazinot ieguldījumu akcijās. Mūsuprāt, tas ir ērtākais pensiju plāna veids klientam, kurš labāk grib izvēlēties pensiju plānu vienreiz un tālāk paļauties, ka pensiju plāns viņa vietā tiks ieguldīts atbilstoši viņa vecumam. Arī šā plāna dalībnieki var paši mainīt ieguldījuma stratēģiju, izvēloties citu plānu, tomēr tad jābūt ieinteresētam un zinošam, lai laikus - ne pārāk ātri un ne pārāk vēlu - pārietu no aktīvāka plāna uz piesardzīgāku,» stāsta P. Stepiņš. Lielākā daļa Swedbank pensiju plānu dalībnieku aizvien ir izvēlējušies plānu Dinamika, un, pateicoties klientu interesei par pensiju plānu tieši deviņdesmitajos gados dzimušajiem (tas sāka darbību jau pērn), šogad tika izveidoti plāni arī citām paaudzēm, un klienti aktīvi pāriet uz plānu, kas domāts viņu dzimšanas desmitgadei. Ieviešot jaunus ieguldījumu plānus, ir saglabāti arī jau esošie.
Runājot par komisijas maksu - tas ir jautājums, kas ir viens no noteicošajiem vismaz 17 procentiem pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrājumu pārvaldītāja izvēlē - P. Stepiņš norāda, ka komisijas maksa ir atkarīga no pārvaldītāja lieluma. Pārvaldītājs var ieturēt fiksēto maksu, un ir mainīgā maksa. «Mainīgo komisijas maksu var ieturēt, ja ienesīgums pārspēj tirgus vidējo rezultātu,» skaidro eksperts. Piemēram, Swedbank pensiju plānu fiksētā komisijas maksa ir neliela - 0,39% gadā plānam Stabilitāte un 0,44% - Dinamikai un dzīvescikla plāniem. Savukārt mainīgā maksa visiem ir 0,05%. Eksperts piekrīt, ka pirms komisiju maksu reformas tās bija pārāk augstas, tomēr tagad tās ir atbilstošas Latvijas situācijai.
Tāpat ir jāņem vērā, ka ir atšķirība starp pasīvi pārvaldītiem pensiju plāniem un aktīvi pārvaldītiem. Aktīvi pārvaldīta pensiju plāna mērķis būs nopelnīt vairāk jeb strādāt labāk par finanšu tirgu vidējo rezultātu, savukārt pasīvi pārvaldīta pensiju plāna mērķis būs nopelnīt tikpat, cik to spēj finanšu tirgi. Tā kā aktīvajiem un pasīvajiem plāniem ir dažādas ieguldīšanas stratēģijas, tad to rezultāti atšķirsies, un galvenais atšķirību cēlonis būs nevis mainīgā komisija (jo pasīvie plāni mainīgo komisiju izvēlas neieturēt), bet gan plānu stratēģija.
Būtiskākā lieta, par ko cilvēkam jādomā, izvēloties pensiju 2. līmeņa plānu un tā pārvaldītāju, ir: vai plāns ir atbilstošs manam vecumam, un te viens no risinājumiem ir izvēlēties tieši dzīves cikla plānu, kas strādā jau atbilstoši katra cilvēka dzimšanas laikam. Tāpat, pensiju plānu izvēloties, vajadzētu izpētīt komisijas maksu - to ir iespējams aplūkot manapensija.lv. «Jauniešiem, izvēloties pensiju plānu, ir svarīgi, un tas būs arvien svarīgāks aspekts šajā jomā, lai plāna ieguldījumi būtu ilgtspējīgi, proti, tādi, kur plāna līdzekļi tiktu ieguldīti tādos uzņēmumos, kas rūpējas par vidi, ir ar labu reputāciju. Diskutabls jautājums pensiju plāna izvēlē ir ieguldījumu ienesīgums. 46% iedzīvotāju galvenais kritērijs ir tieši ienesīguma rezultāti, tomēr, kā uzsver P. Stepiņš, vērtējot ienesīgumu, tas jāanalizē vismaz piecu vai desmit gadu griezumā. «Nevajadzētu fokusēties uz viena gada ienesīgumu, jo situācijas ļoti strauji mainās un jau nākamajā gadā ienesīgums būs pilnīgi cits,» saka P. Stepiņš, «tāpat jāņem vērā, ka tas, ko mēs redzam kā plāna ienesīgumu, ir vēsturiskie dati, kurus nevar uztvert kā depozīta sistēmu, kas saglabāsies visus turpmākos gadus. Tie vēsta, kā plāns strādājis, bet tas negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.»
46% Ienesīguma rezultāti
23% Vecumam atbilstošs plāns
23% Līdzekļu pārvaldītāja pieredze
17% Komisijas
17% Līdzekļu pārvaldītāja ieguldīšanas stratēģija
28% Nav par šo jautājumu domājuši
9% Neinteresē pensiju 2. līmenis un tā rezultāti
Avots: Swedbank, 2019
