Valdība šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) tehniskās palīdzības misijas ieteikumiem budžeta sagatavošanas procesa pilnveidošanai un atbalstīja to īstenošanu.
Pēc FM lūguma SVF tehniskās palīdzības misija laika posmā no šā gada 6. līdz 16.aprīlim viesojās Latvijā, lai palīdzētu Finanšu ministrijai un valdībai budžeta un fiskālās pārvaldības uzlabošanā, pārskatītu budžeta plānošanas procesu un kontekstu, kā arī lai sniegtu ieteikumus par reformām vidējā termiņā.
Misija savā ziņojumā ir norādījusi uz vairākiem neatliekamajiem uzdevumiem - veikt grozījumus budžeta formulēšanā, uzlabot budžeta izpildes un kontroles mehānismus, kas vērsti uz rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanu, sagatavot Fiskālās disciplīnas likumprojektu iesniegšanai Ministru kabinetā, pilnveidot atalgojuma sistēmu, racionalizēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanu konkrēti transporta jomā.
Ieteikumos ir divas rekomendācijas, kuras Finanšu ministrija nav paredzējusi ieviest. Viena no misijas rekomendācijām attiecas uz piedāvājumu ieviest budžeta resursu klasifikāciju, budžeta izdevumus atspoguļojot pret konkrētu resursu avotu. Šādas pieejas ieviešana ir vērtējama ilgākā laika periodā, tostarp ieviešanas gadījumā būtu nepieciešami papildus līdzekļi, kas saistīti ar izmaiņu veikšanu eksistējošajās budžeta plānošanas un izpildes informāciju sistēmās, secinājusi FM.
Tāpat SVF arī ierosināja ieviest trīs līmeņu budžeta programmu struktūru, kur kopumā augstākā līmenī būtu ne vairāk kā 30 galvenās politiku jomas, tai skaitā arī tādas politiku jomas, kuras īsteno vairākas ministrijas vai atsevišķos gadījumos arī pašvaldības, otrā līmenī - konkrētu programmu veidošana nozaru ministrijās, to kopskaitam variējot no viens līdz pieci atkarībā no tās atbildības jomas daudzveidības, analoģisku pieeju piemērojot pašvaldībās, un trešā līmenī - apakšprogrammas, kas būtu vērstas uz konkrētu pakalpojumu nodrošināšanu, projektu īstenošanu. Atsevišķām programmām var arī nebūt apakšprogrammas.
Kā norāda FM, ieviešot programmas, kam ir starpsektoriāls raksturs, kas, īstenojot vienādu mērķi, skar dažādas tautsaimniecības jomas, piemēram, augstākās izglītības finansēšana skar augstākās izglītības iestādes, kas ir veselības aprūpes, kultūras, zemkopības un citās jomās, konkrētās nozares ministrs uzņemsies galvenās lēmējfunkcijas par līdzekļu sadali, līdz ar to pārējiem ministriem liedzot iespēju pieņemt lēmumu par savas nozares budžetu attiecīgā mērķa un funkcijas izpildei.
SVF ierosina līdz šā gada decembrim pārskatīt valsts budžeta programmu veidošanas principus un sagatavot vadlīnijas to ieviešanai, savukārt līdz 2012.gadam īstenot pilotprojektu budžeta programmu plānošanu pēc vienotiem valsts budžeta programmu veidošanas principiem, nodrošinot to sasaisti ar ministriju stratēģiskajiem plāniem un realizētajām politikām.
Tāpat 2012.gadā rosināts ieviest integrētu vidēja termiņa budžeta ietvaru budžeta sagatavošanas procesā.
Līdz gada beigām Latvijai rosināts nodrošināt valsts budžeta projekta sagatavošanas procesa kalendāro laika grafiku, kas ietvertu visus valsts budžeta sagatavošanas procesa posmus. Tāpat iecerēts ieviest valsts budžeta saistību uzskaiti ar mērķi iegūt pilnīgu informāciju par kopējām uzņemtajām saistībām konkrētā kalendārā gadā, kā arī par nākošajiem periodiem.
2011.-2012.gadam rosināts izveidot valsts budžeta saistību uzskaites datubāzi. 2012.gadā Latvijai rosināts ieviest Fiskālās disciplīnas likumprojektu, bet Valsts kancelejai līdz 2011.gada beigām - pēc funkciju izvērtējuma - rosināts lemt par nepieciešamajām izmaiņām atalgojumā un darbinieku skaitā.
Vēl viena SVF rekomendācija ir Finanšu ministrijai sagatavot pasākumus kompetentāko darbinieku saglabāšanai, nodrošinot ilgtermiņā konkurētspējīgus darba nosacījumus atalgojuma jomā valsts un privātajā sektorā.
SVF rekomendē izvērtēt iespējas pārveidot AS «Latvijas valsts ceļi» par Satiksmes ministrijas padotības institūciju, kā arī izvērtēt iespējas pakāpeniski samazināt subsīdijas pasažieru pārvadājumiem autobusu maršrutos, tostarp nodrošināt šo subsīdiju efektīvu izmantošanu, veicot administrēšanas un uzraudzības pasākumus.
Līdz gada beigām piedāvāts pārskatīt valsts kapitālsabiedrību juridisko statusu un skaitu, kā arī izveidot vispārējās valdības iestāžu sarakstu.