"Citadele" piešķīrusi 3 miljonu eiro kredītlīniju nebanku kreditētājam "Mogo"

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Banka "Citadele" piešķīrusi trīs miljonu eiro kredītlīniju nebanku kreditētājam AS "Mogo", teikts "Mogo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kredītlīnija piešķirta esošo parādsaistību refinansēšanai. Līguma termiņš - 2021.gada jūlijs.

AS "Mogo" un tās meitasuzņēmumu revidētais konsolidētais apgrozījums pērn bija 18,795 miljoni eiro, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2017.gadā, bet konsolidētā peļņa pērn bija 2,83 miljoni eiro, kas ir par 20,3% mazāk nekā 2017.gadā, teikts revidētajā konsolidētajā finanšu pārskatā, kas iesniegts biržai "Nasdaq Riga".

"Mogo" grupas mātesuzņēmums pērn strādāja ar 18,795 miljonu eiro apgrozījumu un guva 3,061 miljona eiro peļņu.

Pārskatā teikts, ka 2018.gada 31.decembrī līzinga un nodrošināto aizdevumu portfeļa bruto vērtība sasniedza 39,4 miljonus eiro, kas ir 22% pieaugums, salīdzinot ar 2017.gada 31.decembri.

"Mogo" izveidota 2012.gadā. Sabiedrības akcionārs līdz 2019.gada martam bija Luksemburgā reģistrēta sabiedrība "Mogo Finance S.A.", kas 2014.gada jūlijā iegādājās 100% "Mogo" akciju. Līdz 2014.gada jūnija beigām galvenais "Mogo" akciju turētājs bija AS "Skillion Ventures", kam piederēja 61,34% "Mogo" akciju.

Patlaban "Mogo" akcionāri ir AS "HUB1" (98%) un SIA "Tobago capital" (2%).

Latvijā AS "Mogo" ir 100% piederoši meitasuzņēmumi AS "Loango" un AS "Renti".

Šobrīd "Mogo Finance S.A." grupas uzņēmumi darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā, Armēnijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Moldovā, Albānijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Maķedonijā turklāt uzņēmums plāno paplašināt savu darbību arī citās valstīs.

"Mogo" sniedz aizdevuma ar izpirkumu un finanšu līzinga pakalpojumus. Kompānijas obligācijas iekļautas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais