Ne vairs ilgi statistiķiem nāksies mulsināt tautu ar stāstiem, kā inflācija un deflācija Latvijā var pastāvēt vienlaikus.
Preču un pakalpojumu cenas jūlijā ir pieaugušas vidēji par 0,2%. Ar to pietika, lai samazinātu 12 mēnešu deflāciju no –1,4% jūnijā līdz –0,6% jūlijā. Par deflācijas maksimumu –4,2% apmērā statistiķi uzrāda šā gada februāri. Tātad jau nākamajā mēnesī sakritīs cenu izmaiņu rādītāji attiecībā gan pret iepriekšējo mēnesi, gan pret to pašu mēnesi iepriekšējā gadā.
Ilgāk savas pozīcijas negatīvo vērtību apgabalā sola noturēt 12 mēnešu cenu vidējais rādītājs. Tā vērtība jūlijā bijusi –1,6%, bet galvenais ir tas, ka negatīvo vērtību tas ieguva tikai šā gada aprīlī un joprojām turpina pazemināties. Šis rādītājs, kas sadzīviski visgrūtāk uztverams, tiek lietots par kritēriju, lai noteiktu valstu (ne)atbilstību eiro ieviešanai. Pāreja uz eiro ir Latvijas valsts oficiāli pasludinātais mērķis, un pēc iespējas zemāks vidējo patēriņa cenu pieaugums ir līdzeklis šā mērķa sasniegšanai, tomēr šķiet, ka mērķa sasniegšanu izjauks valdības parāda pieaugums, kas arī ir limitēts vismaz tām valstīm, kuras prasa atļauju eiro ieviešanai. Kamēr turpināsies stīvēšanās ap valdības parādu, arī vidējās inflācijas rādītājs atgūs nepieņemami augstu vērtību.
Inflācijas augšupejas stabilitāti apliecina tas, ka jūlijs ir sezonālas deflācijas mēnesis. Tā tas tiešām bija šā gadu desmita pirmajos gados līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tad pārtikas pamatproduktu cenu pazemināšanās vasarā lielā mērā līdzsvaroja energoresursu sadārdzināšanos ziemā un gada inflācija atradās dažu procentu robežās. Par to atgādināja arī pagājušā gada jūlija –0,6% deflācija pret jūniju, jo sakrita sezonālie un ekonomiskās krīzes faktori. Šogad izrādās, ka ekonomiskā krīze nenozīmē tikai un vienīgi cenu pazemināšanu pat tad, ja cenu pieaugumu nominālā izteiksmē nediktē valūtas devalvācija.
Tālāko cenu kāpumu noteiks dabasgāzes sadārdzināšanās vidēji par 31,5%. Pie šāda rezultāta noveda gāzes iepirkuma cenu pieaugums un jaunievestais akcīzes nodoklis. Turpmākajos mēnešos gāzes cenas tiks iestrādātas visu citu preču un pakalpojumu cenās, jo pastarpināta ietekme tām ir uz jebkuras Latvijā ražotas preces vai pakalpojuma ražošanu. Piemēram, frizētava nepatērē gāzi, bet nevar iztikt bez siltuma, kura ražošanai lielākajās Latvijas pilsētās tiek izmantota gāze. Pirms apkures sezonas sākuma frizētas grāmatvedis var atļauties gāzes cenu neierēķināt uzņēmuma pastāvēšanai nepieciešamajās izmaksās, bet rudenī un tālāk ziemā tas vairs nebūs iespējams. Pēc tam patērētāji rēķinās, cik bieži viņi var atļauties
maksāt frizieriem viņu rudens cenas. Tad atkal grāmatvedis rēķinās cenu nepieciešamo pieaugumu, lai kompensētu apgrozījuma kritumu. Līdz tam laikam valdība būs izrēķinājusi nepieciešamo nodokļu pieaugumu, lai varētu sākt atmaksat Latvijas valsts parādus.