Saeimas priekšsēdētāja konceptuāli atbalsta papildu finansējumu Latvijas Radio
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) konceptuāli atbalsta papildu finansējumu Latvijas Radio no 2020.gada, apliecināja politiķe.
Mūrniece pieļāva, ka arī pārējie koalīcijas partneri ir gatavi apriest atbalsta sniegšanu papildu finansējuma piešķiršanai Latvijas Radio nākamgad.
Reizē Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka primāri svarīgi ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un Latvijas Radio pārstāvjiem gaidāmajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē piedāvāt ilgtspējīgu risinājumu sabiedriskā medija problēmām. No NEPLP jānāk arī piedāvājumam par nepieciešamā finansējuma apjomu.
Arī Latvijas Radio pārstāvjiem jāsniedz precīza informācija par nepieciešamajiem soļiem un NEPLP arī jāprezentē risinājums, kādā veidā tiks risinātas sabiedriskā medija darbinieku jau līdz šim norādītās problēmas, pauda Mūrniece. "Aicinu abas iesaistītās puses runāt ļoti precīzi un konkrēti - ja ir kaut kas nepieņemams, tad kas tieši, kā arī piedāvāt risinājumus," uz to, ko sagaida no NEPLP un Latvijas Radio, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Vaicāta par NEPLP vadītājas Daces Ķezberes pieļauto iespēju atkāpties no amata, Mūrniece norādīja, ka nepieciešamības gadījumā NEPLP ir iespējams strādāt arī trīs cilvēku sastāvā. Šāda pavērsiena gadījumā Cilvēktiesību komisijai būtu jālemj par konkursa izsludināšanu uz divām vakancēm padomē, norādīja politiķe.
Saeimas priekšsēdētāja arī komentēja NEPLP pārstāvju pausto par politiķu tiesībām. Mūrniece norādīja, ka Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) vēstule par risinājuma piedāvājumu Latvijas Radio situācijai jāuztver kā aicinājumu vai lūgumu, ko komisija ir tiesīga un "tas ir pat komisijas pienākums" to izteikt NEPLP kā par sabiedrisko mediju darbību atbildīgajai institūcijai.
Kā ziņots, reaģējot uz Kaimiņa vēstuli, NEPLP paudusi, ka politiķiem nav tiesību dot uzdevumus nedz padomei, nedz sabiedriskajiem medijiem.
Jau vēstīts, ka Ķezbere domā par NEPLP vadītājas amata atstāšanu.
NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete aģentūrai LETA pastāstīja, ka šorīt NEPLP ārkārtas sēdē Ķezbere kolēģus mutiski informējusi par lēmumu atkāpties no amata, taču pagaidām Druvietei neesot zināms, vai iesniegums jau ir tapis. Ķezbere NEPLP plānojot atstāt septembrī, kad Saeima sanāks uz rudens sesiju un varēs lemt par viņas atstādināšanu no amata, norādīja Druviete.
Jau vēstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus. Saeimai tiek lūgts neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba vērtēšanu, aģentūra LETA noskaidroja organizācijā. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.
NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību, uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas. LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi. Iesniegumā norādīts arī uz vairākām citām problēmām ar NEPLP.
NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA sacīja, ka LŽA rīcība nav nekas jauns, jo "asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to". "Personīgi es priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi par to neliecina," uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu kā iepriekš līdz Saeima lems pretēji.
Pēc Guntas Līdakas jau iepriekš pieņemtā lēmuma atkāpties no amata padome pašlaik strādā četru cilvēku sastāvā. Likumā noteikts, ka NEPLP veido pieci locekļi.