Tā kā dažādu labības veidu cenas kopš maija ir pieaugušas par 50% līdz pat 100%, šā gada beigās un nākamgad jāpalielinās arī maizes un gaļas cenām, prognozē "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.
Viņš atgādina, ka jau patlaban pasaules tirgū notiekošais ir radījis visai strauju piena produktu cenu kāpumu arī Latvijas veikalos. Pēc analītiķa teiktā, pārtikas cenām būs nozīmīga ietekme uz kopējā cenu līmeņa palielināšanos, kas jau tagad uzrāda visai stabilas kāpuma pazīmes.
Vēl pavisam nesen tika prognozēts, ka gada inflācija atgriezīsies tikai ap Ziemassvētkiem, taču nevar izslēgt, ka pie gada inflācijas esam atgriezušies jau augustā, taču drīzāk tas notiks septembrī. "Negaidīti straujā inflācijas atgriešanās noteikti nenozīmē, ka turpmākajos pāris gados gaidāms "treknajiem gadiem" raksturīgs cenu lēciens, visticamāk, cenas augs par vienu, diviem procentiem gadā," pieļauj Strautiņš.
Analītiķis ir pārliecināts, ka neliela inflācija ekonomikai ir labāka par deflāciju un šie jaunumi ir īpaši laba ziņa lauksaimniekiem, taču augošas cenas apvienojamā ar zemiem un stagnējošiem ienākumiem turpmākajos mēnešos varot pastiprināt emocionālo spriedzi sabiedrībā.
Strautiņa vērtējumā, līdzšinējam cenu kāpumam izšķiroša ir bijusi pasaules ekonomikas straujā atlabšanas, kas palielina importa izmaksas, taču arī iekšējais deflācijas spiediens ir izrādījies vājāks, nekā bija domāts. "Nav šaubu, ka šīs lietas ir saistītas, jo lielāks eksporta apjoms un cenas sniedz plašākas alternatīvas vietējiem ražotājiem, palielinot viņu tirgus varu pret tirgotājiem un patērētājiem," saka eksperts.
Kā ziņots, jau vairākos mēnešos novērojamā patēriņa cenu pieauguma tendence ir turpinājusies arī jūlijā, gada deflācijai samazinoties līdz 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati.
Precēm cenas gada laikā ir pieaugušas par 1,1%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 4,8%.
Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šogad jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.
2009.gada jūlijā, salīdzinot ar 2009.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā bija cenu kāpumam pārtikai un ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Pieaugot ražotāju izmaksām un noslēdzoties akcijām, par 4,1% cenas kāpa pienam un piena produktiem. Siers kļuva par 3,5% dārgāks. Sezonas ietekmē dārzeņiem cenas pieauga par 1,1%. Noslēdzoties akcijām, dārgāka kļuva maize, gaļas izstrādājumi, tēja un kafija. Cenas kritās konditorejas izstrādājumiem un saldumiem, svaigai gaļai, olām.
Mainoties tarifiem un spēkā stājoties akcīzes nodoklim, dabasgāze sadārdzinājās vidēji par 31,5%. Cenas pieauga arī sašķidrinātajai gāzei balonos, bet lētāks kļuva cietais kurināmais.
Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm, personīgās aprūpes precēm, mājdzīvnieku barībai, grāmatām. Dārgāki kļuva sanatoriju un viesnīcu pakalpojumi, atpūtas ceļojumi, transportlīdzekļu apkope un remonts. Degvielas cenas palielinājās vidēji par 0,3%.
Sezonas atlaižu ietekmē apģērbam cenas kritās par 4,9%, bet apaviem - par 4,8%. Lētāki kļuva telekomunikāciju, medicīnas, mājokļa uzturēšanas, atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi, kā arī automašīnas, mājturības piederumi, ziedi.
Kā ziņots, lai gan jūnijā gada deflācija bija 1,4%, tomēr vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%. Precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā pret maiju bija cenu kāpumam ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem un pārtikai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.