Pieņem izmaiņas Farmācijas likumā

Šodien Saeima otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Farmācijas likumā, paredzot jaunu aptieku īpašumtiesību regulējumu un paplašinot to personu loku, kas var izveidot aptieku.

"Līdz ar jaunā likuma pieņemšanu farmācijas tirgus faktiski kļūs liberālāks, jo esam atteikušies no prasības, ka no 2011.gada aptiekas var piederēt vienīgi farmaceitam vai pašvaldībai. Taču, ja aptieka pieder komersantam, esam ieviesuši prasību, lai uzņēmumā sava teikšana būtu ar arī farmaceitiem. Likums sper soli pretim arī dauzām lauku aptiekām, kuras patlaban vada farmaceita asistenti, ļaujot tām strādāt līdz brīdim, kamēr tuvumā tiek izveidota aptieka, kas iedzīvotājiem piedāvā kvalitatīvāku farmaceitisko aprūpi," uzsver par likuma virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Jaunā likuma redakcija paredz, ka aptieku izveido farmaceita prakses vai kopprakses, vai arī kapitālsabiedrības veidā. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai vai citai personai, kas nav farmaceits, tai piederošajā aptiekā jāslēdz darba līgums ar sertificētu farmaceitu. Aptieka kapitālsabiedrības veidā drīkstēs darboties, ja vismaz 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder farmaceitam vai puse no kapitālsabiedrības valdes locekļiem ir sertificēti farmaceiti.

Likuma grozījumi paredz iespēju lauku reģionos aptieku vadīt arī farmaceita asistentam. Tā nosaka, ka farmaceita asistentam aptieka var piederēt un viņš to var vadīt vietās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas farmaceita vadītas aptiekas vai aptiekas filiāles. Lai vadītu aptieku, farmaceita asistentam būs jābūt vismaz piecu gadu nepārtrauktai farmaceita asistenta darba pieredzei aptiekā.

Ja farmaceita asistenta aptiekas darbības teritorijā tiek atvērta farmaceita vadīta aptieka, farmaceita asistenta aptiekas darbībai licence turpmāk netiks izsniegta.

Šāds izņēmuma gadījums likumā iestrādāts, lai nebūtu jāslēdz vairākas lauku aptiekas, kuras patlaban ilgstoši strādā farmaceita asistenta vadībā.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.