Lielākas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu būt gaidāmas 2021. gadā

© Pixabay

Panākot vienošanos koalīcijā, lielākas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu būt gaidāmas 2021.gadā, savukārt uz iespēju kādus grozījumus veikt 2020.gadā pagaidām jāraugās piesardzīgi, pauda "Jaunās Vienotības" (JV) politiķis, viens no JV pārstāvjiem koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā Dmitrijs Golubevs.

Viņš norādīja, ka JV sarunās iezīmējusies pozīcija, ka nodokļu sistēmas stabilitātes vārdā "ļoti negribētos" kaut ko īpaši mainīt 2020.gadā, lielākās izmaiņas atstājot uz 2021.gadu. Vaicāts par minimālās algas pieauguma iespējām nākamajā gadā, politiķis atsaucās uz finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pausto, ka šis jautājums jāpārrunā ar sociālajiem partneriem.

Politiķis norādīja, ka ierosinājums par 500 eiro minimālo algu no 2020.gada būtu "baigais sitiens pa uzņēmējiem, īpaši reģionos". Ja tiktu panākta vienošanās par minimālās algas pieaugumu no 2020.gada, tad tam vajadzētu būt pakāpeniskākam, skaidroja Golubevs.

Attiecībā uz 2021.gadu, nodokļu politikas attīstības komitejas pārstāvis skaidroja, ka būtu nepieciešams vienoties par izmaiņām "nedaudz samudžinātajā" nodokļu sistēmā, kurā pašlaik ir gan progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan solidaritātes nodoklis, gan ar nodokli neapliekamais diferencētais minimums. Kā to paveikt, vēl tikšot spriests.

Komentējot Tieslietu ministrijas aktivitātes saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomu, Golubevs norādīja, ka ir sistēmiski nepareizi, ka nodokļu politika primāri tiek veidota ārpus Finanšu ministrijas (FM). Līdz ar FM gatavo savu piedāvājumu NĪN jomā, kas provizoriski varētu tik piedāvāts vēlākais rudenī, pieļāva Golubevs, gan piebilstot, ka konkrēti tomēr nav zināmi.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš intervijā telekanālā LNT pauda, ka prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu. Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams. Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Jau vēstīts, ka koalīcijas nodokļu attīstības komitejā apspriesta arī minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro, iepriekš izskanējis no JKP pārstāvjiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.