Latvijas Banka: Tautsaimniecības stabilizēšanai izšķiroša ir 2011.gada budžeta savlaicīga pieņemšana

Lai gan līdz šim tautsaimniecības stabilizēšanā sasniegts progress, Latvija joprojām ir vairāku risināmu problēmu priekšā, uzskata Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Igors Kasjanovs.

Pēc viņa teiktā, tautsaimniecības stabilizēšanai īpaši svarīgas ir gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kas ietekmēs gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju, rūpnieku, investoru un starptautisko partneru skatījumu uz Latvijas tautsaimniecības nākotni, kā arī 2011.gada budžeta savlaicīga pieņemšana.

Kasjanovs norāda, ka uz izdevumu samazinājumu bāzēta un ar strukturālajām reformām pamatota 2011.gada budžeta konsolidācija ir nozīmīgs priekšnosacījums uzticības nostiprināšanai, kā arī turpmākai, turklāt ilgtermiņā uzturamai, tautsaimniecības izaugsmei.

Komentējot jaunākos statistikas datus par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP), centrālās bankas ekonomists skaidro, ka IKP pieaugums ir bijis balstīts rūpniecības un eksporta izaugsmē. Uz ekonomikas stabilizāciju norādīja arī citas pazīmes: uzlabojās tautsaimniecības dalībnieku nākotnes redzējums, pieauga jauno reģistrēto automobiļu skaits, parādījās pirmās stabilizācijas pazīmes mazumtirdzniecībā.

Arī valsts budžeta nodokļu ieņēmumu dinamika otrajā ceturksnī bijusi pozitīva, kas liecinot ne tikai par ekonomikas stabilizāciju, bet arī par to, ka atjaunojas tirgus dalībnieku uzticība valsts sektoram.

"Turpinoties šādām tendencēm, trešajā vai, vēlākais, ceturtajā ceturksnī IKP pārmaiņas gada izteiksmē varētu kļūt pozitīvas, proti, tiktu reģistrēts gada kāpums Latvijas tautsaimniecībā. Pašlaik pēc ekonomikas krituma ir fiksēti divi izaugsmes ceturkšņi pēc kārtas, un šādā situācijā ekonomisti parasti runā par ekonomikas lejupslīdes beigām. Taču joprojām ir spēkā vairāki faktori, kas liek sagaidīt nevienmērīgu attīstību un būt piesardzīgiem attiecībā uz nākamo ceturkšņu IKP prognozēm," piesardzīgs ir Kasjanovs, vēlreiz atgādinot par rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un nākamā gada budžetu.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka pie riskiem pieskaitāma arī neskaidrība par Eiropas ekonomikas izaugsmes noturību šā gada beigās un 2011.gadā.

Latvijas Bankas ekonomists aicina arī paturēt prātā kaimiņvalstu pieredzi, kas rāda, ka šajos nestabilajos apstākļos IKP izaugsme vienā vai divos ceturkšņos pati par sevi nedod garantiju tam, ka arī nākamajos ceturkšņos turpināsies kāpums. Piemēram, Lietuvas ekonomika pēc pozitīvas izaugsmes 2009.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī piedzīvoja būtisku IKP samazinājumu šogad pirmajā ceturksnī. Arī Igaunijas ekonomika pēc pieauguma 2009.gada pēdējā ceturksnī piedzīvoja izlaides samazināšanos.

Kā ziņots, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni ir samazinājies par 3,9%, bet pret 2010.gada pirmo ceturksni pieaudzis par 0,1%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās (sezonāli neizlīdzināts), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieaudzis par 13,4%, bet salīdzinājumā 2009.gada otro ceturksni - samazinājies par 3%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, rūpniecības nozarē apjomi pieauguši par 14%, bet ievērojams kritums saglabājas būvniecībā un pakalpojumu nozarēs.

Precizēts un izvērsts 2010.gada otrā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 2010.gada 8.septembrī.

Jau vēstīts, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni IKP sarucis par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes precizētā informācija par IKP izmaiņām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, kopumā sešas tautsaimniecības nozares pirmajā ceturksnī ir augušas. Papildus transporta un sakaru, kā arī apstrādes rūpniecības nozarēm kāpumu par 5,9% uzrādīja arī lauksaimniecība un mežsaimniecība, par 8,8% augusi zvejniecība, par 5,2% - ieguves rūpniecība, bet par 17,5% pieauguši apjomi elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā 2009.gada ceturto ceturksni pieaudzis par 0,3%.

Ekonomika

Šosezon stāsies spēkā jaunas prasības ziemas riepām, un no 1.decembra ceļu satiksmē varēs izmantot tikai tādas ziemas riepas, kas marķētas ar "kalna un sniegpārsliņas" apzīmējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Svarīgākais