Lubāns: LDz valdes uzdevums - stabilizēt situāciju un sagatavot uzņēmumu pārmaiņām

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes uzdevums pašreiz ir stabilizēt situāciju un, iespējams, sagatavot uzņēmumu kādām pārmaiņām, teica LDz pagaidu valdes loceklis Andris Lubāns.

Raksturojot LDz pašreizējo situāciju, Lubāns pauda cerību, ka situācija, sākot ar pēdējiem pieņemtajiem lēmumiem, varētu sākt uzlaboties.

"Protams, šis pārejas periods turpināsies, kamēr būs ievēlēta pastāvīgā valde, kas uzņemsies atbildību par uzņēmumu ilgtermiņā. Mūsu uzdevums ir noturēt, stabilizēt situāciju, kāda tā ir šobrīd, un sagatavot uzņēmumu, iespējams, kādām pārmaiņām," viņš stāstīja.

Jautāts, vai esošā situācija nevarētu radīt problēmas ar LDz reputāciju, Lubāns sacīja, ka situācija, kas bija izveidojusies pēdējos mēnešos, bija kaut kādā veidā jārisina.

"Lai cik nepatīkami tas bija, šie uzlabojumi noteikti virzīsies pareizajā virzienā," teica pagaidu valdes loceklis.

Jautāts, vai plāno pretendēt uz pastāvīgā valdes locekļa amatu, Lubāns norādīja, ka par to ir pāragri runāt.

"Tie sākotnējie uzdevumi ietver trīs līdz četru mēnešu periodu līdz tiks atrasta pastāvīgā valde. Visi spēki pašreiz tiks veltīti šim periodam," pauda Lubāns.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 25.jūlijā, LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu esot nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

"Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu," pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Viņš papildināja, ka no padomes puses galvenie uzdevumi LDz valdei ir stabilizēt kravu apgrozījumu un strādāt pie uzņēmuma biznesa modeļa pārvērtēšanas, kā tas ir noteikts valdības rīcības programmā. Lange uzsvēra, ka kravu apgrozījuma kritums pēdējos mēnešos ir bijis būtisks un ir jāmeklē iespējas stabilizēt situāciju.

Tāpat ziņots, ka šī gada 7.maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un arī Stūrmanim, un rosināja uzņēmuma padomi viņus atbrīvot no amata. Stūrmanis amatu pagaidām gan ir saglabājis.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Savukārt LDz valdes locekļi paziņoja, ka Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai. Bērziņš un Strakšas arī lūdza Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret Linkaitu par neslavas celšanu.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais