Ir sākts process par iespējamo aizņemšanās tempu maiņu, - visus 7,5 miljardus eiro, kas sākotnēji tika plānoti, Latvijai nevajadzēs aizņemties, intervijā laikrakstam "Diena" skaidro Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Sarunās ar Skandināvijas valstīm, Poliju un Čehiju Latvija ir tuvu tam, lai vienotos par līgumu galīgām redakcijām, kurās tiktu paredzēta nevis aizņemšanās, bet gan aizņemšanās iespēja.
Pašlaik no 7,5 miljardiem eiro Latvija ir saņēmusi četrus miljardus. Pamatā šī nauda ir izlietota, finansējot budžeta deficītu, pārfinansējot valsts parādu, ir izsniegti arī aizdevumi. Daļa summas novirzīta "Parex bankai", kam bija jāveic sindicēto kredītu atmaksa, ko bija galvojusi Latvijas valdība, skaidro Āboliņš.
Pašlaik valsts parāds ir aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta.
Āboliņš uzsver, ka valsts vērtspapīru izsolēs vērojama tirgus uzticības atgriešanās. Kredītrisks, ieguldot valsts parādzīmēs, tiek vērtēts krietni zemāk nekā pirms gada. Arī uzticamība lata stabilitātei ir ievērojami lielāka. Izsolēs piedalās arī solītāji, kuri nav Latvijas rezidenti, bet pamatā tie tomēr ir vietējie. Vietējās bankas.
Valsts kases pārvaldnieks saskata trīs iespējas, kā Latvija var atmaksāt starptautisko aizdevumu pēc pāris gadiem. "Vai nu ir jāveido budžets ar pārpalikumu un parāda segšanai jānovirza pārpalikums, vai arī ir jāpārdod kādi valsts aktīvi - mūsu rīcībā ir divi lieli aktīvi: "Parex banka" un "Citadele banka". Pārdodot šos aktīvus, varētu atgūt ievērojamus resursus vai nu parāda dzēšanai, vai deficīta segšanai. Trešā iespēja ir parāda pārfinansēšana - tā ir starptautiska prakse, ko lieto pilnīgi visas valstis, izņemot tās retās, kam nav valsts parāda," skaidro Āboliņš.
Viņš uzskata, ka Latvijai ir jāatgriežas starptautiskos finanšu tirgos, iespējams, jau nākamā gada sākumā, kad jaunajai valdībai būs skaidrība par 2011.gada budžetu. Tad arī investoru interese par iespējām ieguldīt valsts parādzīmēs varētu būt pietiekami liela un tā varētu pakāpeniski pieaudzēt iespējamos emisiju apjomus, lai uzkrātu pietiekamus līdzekļus parādu atmaksai SVF.
Āboliņš sacīja, ka Latvijā ekonomika sāk atkopties, arī reitingu aģentūras sāk Latviju novērtēt pozitīvāk - nākotnes skatījumi ir jau mainīti. "Investoru apetīte attiecībā uz potenciāliem ieguldījumiem Latvijā varētu pieaugt. Šobrīd svarīgākais, manuprāt, ir nevis tieša sadarbība ar kādu investoru, bet gan spēles laukuma sakārtošana. Stabilitāte ir tas, kas investoriem ir svarīgākais," piebilda Valsts kases pārvaldnieks.