No Latvijas enerģētikas drošības aspekta Skultē iecerētais sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis ar gāzes pārvades cauruļvadu līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei esot visnotaļ atbalstāma iecere, taču nekādi speciāli valsts atbalsta mehānismi šim privātajam projektam netiek plānoti.
Termināļa pretinieki kuplā skaitā pauž bažas, ka Skultes terminālis kļūs par ko līdzīgu OIK afērai. Ka finālā nevis investori, bet nodokļu maksātāji būs spiesti maksāt par šo biznesu. Ekonomikas ministrija saka - tā nenotiks.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka šobrīd sākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra grandiozam ar gāzes industriju saistītam projektam, ko virza investori no Norvēģijas un ASV. Jūras līcī iepretim Skultes ostai 2,5 kilometru attālumā no krasta iecerēts uzbūvēt gāzes pieņemšanas termināli un no tā pazemes gāzesvadu 40 kilometru garumā līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Šāda ģeogrāfisku un ģeoloģisku priekšrocību izmantošana ļautu Skultes terminālim kļūt par ekspluatācijā lētāko visā reģionā. Tā sabiedriskajās apspriešanās norāda projekta virzītāji. Tikmēr projekta opozīcija satraucas - ja jaunuzbūvētais cauruļvads tiks nodots dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram Conexus Baltic Grid, tas ietekmēs tarifu, jo cauruļvadu kopējais garums būs audzis. Valsts institūcijām atsūtītajā vēstulē minētas arī dažādas ekoloģiska rakstura bažas, terorisma riski, tomēr galvenā problēma ir tā, ka gāzesvads šķērsos privātus īpašumus un būs tiem par apgrūtinājumu. Turklāt, iegūstot no valdības nacionālas nozīmes objekta statusu, kompensācijas varētu būt ievērojami zemākas, nekā vēlas izkaulēt zemes īpašnieki. Pagaidām gan valdība šajā attiecību skaidrošanā iejaukties negrasās. Kā Neatkarīgo informē Ekonomikas ministrijā: «Projekta panākumu atslēga ir spēja konkurēt brīvā tirgus apstākļos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem kā citiem tirgus dalībniekiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka projekts šobrīd ir agrīnā stadijā un ir grūti prognozēt tā attīstības gaitu.»
Faktu, ka Latvijai varētu parādīties vēl viens alternatīvs enerģijas avots, ministrija vērtē atzinīgi, taču kādu īpašu politisku atbalstu nesola:
«Skatoties uz šo jautājumu no enerģētiskās drošības aspekta, tad jebkurš LNG terminālis reģionā veicina Latvijas enerģētisko drošību, jo tas dod iespēju diversificēt energoresursu piegādes avotus un ceļus. Tādējādi tiek dota iespēja kā Latvijai, tā arī visam reģionam mazināt atkarību no dominējošā dabasgāzes piegādātāja un veicināt konkurenci nozarē, kas ilgtermiņā varētu nozīmēt arī pozitīvu ietekmi uz dabasgāzes cenām. Tādējādi tā ietekme uz kopējo enerģētikas politiku ir uzskatāma par pozitīvu. Turklāt šajā jautājumā jāņem vērā arī nozīmīgs fakts, ka šis ir privāto investīciju projekts. Attiecīgi Ekonomikas ministrija neplāno veidot atbalsta mehānismus plānotajam projektam.»
Tomēr netiešā veidā Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu nodokļu maksātāji par šo projektu tāpat maksās. Ja vien termināļa finansēšana notiks atbilstoši ieceres virzītāju plāniem, tad 75% no nepieciešamajiem 100 miljoniem eiro projektā tiks piesaistīti kā Eiropas Savienības publiskais finansējums.
