Dīzeļdegvielas akcīzes pieaugumam pagaidām maz atbalstītāju

© Pexels

Gatavojoties kārtējai nodokļu sistēmas reformai, kuru premjerministrs Krišjānis Kariņš vēlas iedzīvināt ne ātrāk kā 2021. gadā, publiskajā telpā bez ieceres par minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu nonākusi vēl viena koalīcijai apspriežama ideja – paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Satiksmes ministram par šīs ieceres lietderīgumu būs jāpārliecina ne tikai koalīcijas partneri, bet arī autopārvadātāji un tranzīta uzņēmumi.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Tā kā mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» runājot par autoceļu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš gan uzsver, ka šis jautājums ar koalīcijas partneriem vēl jāapspriež iecerētās nodokļu sistēmas reformas kontekstā.

Koalīcijas partneri pagaidām ir izvairīgi šīs Jauno konservatīvo partiju pārstāvošā ministra idejas vērtējumā. Tā, ņemot vērā, ka pagaidām tā ir tikai ministra vienpersoniski pausta ideja, KPV LV Saeimas frakcija lēmusi, ka pagaidām ar vērtējumu nesteigsies, jo vēlas iniciatīvu detalizēti iztirzāt koalīciju veidojošo partiju sanāksmē.

Arī Attīstību/Par! pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norāda, ka līdz detalizēta idejas izklāsta un aprēķinu saņemšanai nevēlas vērtēt T. Linkaita ideju.

Savukārt opozīcijas deputāti ir brīvāki savos vērtējumos. Piemēram, finanšu komisijā strādājošais Saskaņu pārstāvošais Vjačeslavs Dombrovskis atgādina, ka diskusijā par dīzeļdegvielai piemērojamo akcīzes nodokļa likmi spriests jau pirms diviem gadiem, kad tapa iepriekšējā nodokļu sistēmas reforma. Un tolaik tika konstatēts, ka, neapdomīgi paaugstinot nodokli, nelabvēlīgā situācijā nonāktu autopārvadātāji un tranzīta biznesa pārstāvji, piemēram, Latvijas dzelzceļš.

«Paaugstinot degvielas cenu, autopārvadātāji pavisam noteikti iebildīs un iepirksies citās valstīs, piemēram, Lietuvā, vai arī samazināsies viņu konkurētspēja un pārvadājumu apjoms. Būs efekts arī uz dzelzceļu, samazināsies viņu konkurētspēja, mūsu pārvadājumu tarifs kļūs vēl mazspējīgāks konkurēt,» saka politiķis.

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kuras pilnvaru laikā tapa iepriekšējā nodokļu sistēmas reforma, kritizēt T. Linkaita ieceri nesteidz, jo neesot redzējusi aprēķinus, un pieļauj, ka tas patiešām ir paveicams.

Vienlaikus viņa atgādina, ka, jau strādājot pie pēdējās reformas, viņas vadītā ministrija saskārusies ar Satiksmes ministrijas iebildumiem būtiski paaugstināt akcīzi dīzeļdegvielai. Arī transporta pakalpojuma sniedzēji iebilduši, turklāt secināts, ka, paaugstinot akcīzi dīzelim, paaugstinātos izmaksas tiem pakalpojumiem, kurus dotē valsts. Sanāktu, ka ar vienu roku valsts pilda savu budžetu, bet ar otru to tādā pašā tempā tukšotu subsīdijās.

Tādēļ tolaik tika pieņemts lēmums akcīzi dīzeļdegvielai paaugstināt pamazām un pakāpeniski. Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai par 1000 litriem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra ir 372 eiro, bet no 2020. gada to plānots palielināt līdz 414 eiro.

To, ka ieceres potenciāli skartie iebildīs akcīzes paaugstināšanai, apliecina Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidenta Aleksandra Pociluiko teiktais. «Es neatbalstītu šo ieceri, jo autopārvadātājiem pašlaik ir ļoti grūta situācija un ne tikai degvielas cenu un ceļu kvalitātes dēļ. Mēs jau tagad par katru auto maksājam nodokli, maksājam arī par katru dienu un nobraukto kilometru, un tam visam būtu jāiet ceļu uzturēšanai. Tagad grib uzkraut vēl trešo maksājumu, bet ceļu, kā nav, tā nav,» saka nozares interešu pārstāvis.

Arī ceļu būvētāji, kas ministra idejā saskata izpratni par budžeta līdzekļu nepieciešamību ceļu uzturēšanai, skeptiski vērtē T. Linkaita piesaukto nepieciešamo līdzekļu avotu.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais