Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai VARAM nākamā gada budžetā lūdzis 1,1 miljonu eiro
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi Finanšu ministrijai (FM) un Pārresoru koordinācijas centram prioritāro pasākumu pieprasījumu 2020.gadam par kopējo summu 15,1 miljons eiro, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
VARAM prioritātes 2020.gada budžetā iecerētas pašvaldību reforma, integrēta pieeja resursu pārvaldībai un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošība un attīstība.
Kā īpaši nozīmīgi izvirzīti četri pasākumi - administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, integrēta pieeja resursu pārvaldībai, valsts IKT koplietošanas resursu drošība un attīstība, kā arī plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošana.
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai VARAM 2020.gadam lūdzis novirzīt 1,1 miljonu eiro. Plānotie pasākumi ietver efektīvas novadu pilsētu un pagastu pašpārvaldes darbības metodikas izstrādi, kas balstīta esošo novadu un ārvalstu pozitīvajā pieredzē un atbalstu jautājumos, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo iedalījumu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu, sakārtošanā - novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde, attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde - salāgošana, kā arī vienreizēja dotācija pašvaldībām, papildu izdevumu segšanai, ietverot gan sociālo nodrošinājumu, gan plākšņu un zīmju nomaiņu. Tāpat turpināsies reformas informatīvā kampaņa.
Savukārt sākot no 2021.gada, ap 300 miljoni eiro paredzēti investīciju programmai infrastruktūras sakārtošanai, lai reformas ietvaros nodrošinātu prioritāti sakārtojamo autoceļu uzlabošanu.
Tāpat kā prioritāte izvirzīta integrētas pieejas resursu pārvaldība, kuras mērķis ir stiprināt ministrijas un padotības iestāžu kapacitāti un kompetences, lai, īstenojot mūsdienīgas darba metodes, paņēmienus un procesus, nodrošinātu efektīvu darbību un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Šīs prioritātes nodrošināšanai VARAM nākamajam gadam lūdzis novirzīt 4,5 miljonus eiro. Plānotie pasākumi ietver procesu analīzi, struktūru ietekmējošo faktoru izvērtēšanu, iestāžu sadarbības uzlabošanu, samazinot birokrātiskos procesus, un resursu drošumspējas stiprināšanu, lai palielinātu budžeta līdzekļu izlietojuma lietderīgumu.
Ministrijai būtiska ir valsts IKT koplietošanas resursu drošība un attīstība, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību elektroniskajā vidē. VARAM lūgtais finansējums 2020.gadam 2,9 miljonu eiro apmērā nepieciešams, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību tādā kvalitātē, lai atbilstu drošības un Eiropas Savienības (ES) izvirzītajām prasībām saistībā ar valstiski būtiskajiem koplietošanas IKT risinājumiem. Apjomīgāko un nozīmīgāko risinājumi ir pakalpojumu portāls "www.latvija.lv", vienotā tīmekļa vietnes platforma, valsts informāciju sistēmu savietotājs, elektronisko iepirkumu sistēma un e-adreses risinājums.
Savukārt plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas mērķis ir stiprināt atbildīgo institūciju kapacitāti, tādējādi samazinot zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.
VARAM skaidroja, ka klimata pārmaiņu ietekmē ekstrēmi laikapstākļi ir paredzami arvien biežāk, tostarp plūdi. Lai iespējami precīzāk tos prognozētu, novērstu postījumus un pasargātu iedzīvotājus, nepieciešama zināšanās balstīta izpratne par dabas procesiem un iespējas operatīvi prognozēt plūdu riskus un novērst to negatīvo ietekmi. Kopējais pasākumu izmaksu aprēķins ir 6,76 miljoni eiro, ko VARAM lūdzis novirzīt, lai nodrošinātu šo pasākumu kopumu četru gadu laikā.
Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas uzlabošanai ir paredzēts realizēt četrus pamatpasākumus ar vairākiem apakšpasākumiem - hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī esošā meteoroloģiskā radara modernizāciju, esošās plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) tālāku attīstību, lietus plūdu un ledus plūdu modelēšanu atbilstoši nākotnes klimata scenārijiem un integrējot to PRIS, kā arī hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un PRIS uzturēšanas nodrošināšanu.