Vilcienu iepirkums: FM vēlas KNAB vērtējumu par darījuma riskiem

© F64 Photo Agency

Pirms valdībai lemt par finansējuma piešķiršanu elektrovilcienu iegādei, būtu jāuzklausa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērtējums par riskiem, kas saistīti ar elektrovilcienu iepirkumu, uzskata Finanšu ministrija (FM).

FM ir sagatavojusi atzinumu par izskatīšanai valdībā iesniegto Satiksmes ministrijas (SM) informatīvo ziņojumu "Par jauno elektrovilcienu projektu" un rīkojuma projektu "Par SM ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam". Plānots, ka valdība atļaus SM uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2024.gadam, lai nodrošinātu AS "Pasažieru vilciens" finansējumu, kas nepārsniedz 255,889 miljonus eiro, noslēdzot līgumu ar Čehijas uzņēmumu "Škoda vagonka" ("Škoda").

Šā gada 21.maijā, kad valdība izskatīja FM ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanas gaitu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz iespējamām problēmām "Pasažieru vilciena" iepirkumā, ņemot vērā, ka iepirkuma uzvarētājs "Škoda" figurē izmeklēšanā saistībā ar Rīgas domes iepirkumiem. "Ja šis būs ES līdzfinansēts projekts, tad, ņemot vērā pretendenta reputācijas risku, izskatās, ka mēs dabūsim atmaksāt ES finansējumu," ministriem pauda Reirs.

Līdz ar to FM aicina SM uz Ministru kabineta sēdi pieaicināt arī KNAB pārstāvjus, lai tie sniegtu aktuālo informāciju par risku esamību vai neesamību.

Tāpat FM atzinumā norāda, ka plānotais vilcienu piegādes grafiks ir būtiski mainījies, tādējādi prognozējot būtisku negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2022.gadā un 2023.gadā. Ņemot to vērā, SM nav norādījusi kompensējošus pasākumus, lai mazinātu jauno elektrovilcienu projekta īstenošanas papildu negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

FM arī aicina precizēt SM sagatavotajos dokumentos 2019.gadam nosakāmo avansa summu, jo 15% no 241 888 753 eiro ir 36 282 313 eiro, nevis kā norādīts dokumentos - 36 632 313 eiro.

FM arī atzina, ka no SM sniegtās informācijas nav skaidrs, cik un kādā vērtībā laika posmā no 2019.gada līdz 2023.gadam ikgadēji elektrovilcieni tiks uzņemti "Pasažieru vilciena" bilancē, tiks izveidots rezerves daļu fonds, iepirktas elektrovilcienu uzturēšanas iekārtas, kā arī izbūvēts remontu centrs.

Jau vēstīts, ka "Pasažieru vilciens" 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu "Škoda" par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu. Pēc vairākkārtējām pārsūdzībām 3.jūlijā Iepirkumu uzraudzības birojs noraidīja Spānijas uzņēmuma "Talgo" sūdzību par "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iepirkumu un atļāva "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar "Škoda".

Sākotnēji par 32 jaunu elektrovilcienu ražošanu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi sākotnēji sacentās četri pretendenti - "Škoda", "Talgo", Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmums un Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF).

Tāpat ziņots, ka SM rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā ES finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iegādei. SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīšanu. Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums pagājušajā gadā bija 69,846 miljoni eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 4,8% un bija 978 058 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka 2018.gadā veikti kopumā 5,74 miljoni vilcienu kilometru, kā arī pārvadāts 18,1 miljons pasažieru, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2017.gadā.

Ekonomika

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais