Viens no jaunajiem "PNB bankas" (agrāk "Norvik bankas") jaunajiem īpašniekiem ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Šo faktu raidījumam apstiprināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
Bankas akciju iegādi vēl jāapstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
Ārzemju medijos pieejamā informācija liecina, ka Tamrazs savas karjeras laikā aktīvi darbojies Tuvajos Austrumos, tur ieguldot naftas un gāzes uzņēmumos.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% "PNB bankas" akciju, aģentūrai LETA pavēstīja bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.
Viņa arī norādīja, ka regulatoram, Uzņēmuma reģistram un citām iesaistītajām pusēm ir sniegta informācija par izmaiņām "PNB bankas" akcionāru sastāvā. "Līdz ko juridiski tas tiks apstiprināts, publiskosim arī akcionārus," sacīja bankas komunikācijas vadītāja.
Tāpat Vilistere-Lāce pavēstīja, ka bankas līdzšinējais lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs ir atkāpies no padomes priekšsēdētāja amata.
Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka FKTK ir informēta par šādu ieceri un komisija veic nepieciešamās uzraudzības un informācijas apmaiņas darbības ar banku un Eiropas Centrālo banku.
"Ir svarīgi apzināties, ka šādā situācijā, kad kādai Latvijas komercbankai mainās vai mainīsies lielākais akcionārs, bankas klientiem būtībā nekas nemainās - pakalpojumi tiek nodrošināti un visas saistības ir spēkā," uzsvēra Jansone.
Tāpat viņa norādīja, ka "PNB banka" kopš šā gada marta ir tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, turklāt būtiskas līdzdalības iegūšana visās Vienotā uzraudzības mehānisma bankās ir Eiropas Centrālās bankas kompetence, līdz ar to gala lēmumu par darījuma īstenošanu un būtiskās līdzdalības iegūšanu pieņems Eiropas Centrālās bankas kolēģi.
Jansone arī atzīmēja, ka šādi lēmumi tiek pieņemti, vērtējot noteiktus kritērijus, kuriem jāatbilst banku akcionāriem, sekojot Eiropas Centrālās bankas vadlīnijām un citiem normatīviem.
"Saskaņā ar bankas sniegto informāciju - izmaiņām akcionāru sarakstā - akcionāru maiņa ir reģistrēta," piebilda FKTK pārstāve.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka bankas agrākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs tvitera ierakstā paziņoja, ka pārdevis "PNB bankas" akcijas investoriem no Eiropas un ASV. "Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas "PNB bankas" akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!" teikts ierakstā tviterī.
Savukārt bankā norādīja, ka ASV un Eiropas investoru grupa nolēmusi pievienoties "PNB bankas" akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas. Vienošanās paredz akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu.
Vienlaikus bankā atzīmēja, ka tuvākajā laikā "PNB bankas" jaunie akcionāri un bankas valde izstrādās un iesniegs Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) aktualizētu bankas biznesa attīstības stratēģiju, kas ietver plašāku produktu un pakalpojumu klāstu klientiem, mūsdienīgu banku tehnoloģiju un ilgtermiņa investīciju stratēģiju.
Tāpat, pēc jauno akcionāru pārstāvju minētā, bankas jaunie īpašnieki nav ieinteresēti turpināt esošās "PNB bankas" tiesvedības ar Latvijas valsti, FKTK un Eiropas Centrālo banku.
2018.gadā "PNB banka", pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 5,099 miljonu eiro apmērā, bet bankas grupas zaudējumi bija 18,403 miljonu eiro apmērā. Banka auditētos 2018.gada rezultātus līdz šim nav paziņojusi, par ko bankai FKTK piemērojusi 4260 eiro soda naudu.
Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto "PNB bankas", Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes". Izskanējis, ka prasībā pret Latvijas valsti ir arī apgalvots, ka "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai FKTK neizdarītu spiedienu pret banku. Pēc Guseļņikova publiski paustā, prasībā minētā amatpersona ir korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņam piederošās kredītiestādes. Rimšēvičs Guseļņikova darbību Latvijā nodēvējis par labi izplānotu afēru.
Savukārt Valsts policija pēc Guseļņikova iesnieguma sākusi kriminālprocesu par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no baņķiera.
Bankas publiskotā informācija liecina, ka tiešā veidā Guseļņikovam piederēja 56,01% bankas akciju, bet netiešā veidā - 39,96%.
Pēc aktīvu apmēra "PNB banka" 2018.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā. Guseļņikovs, kuram ir Krievijas un Lielbritānijas dubultpilsonība, bankas akciju kontrolpaketi iegādājās 2013.gadā.