Latvijas Radio valde žurnālistiem tūlītēju algu palielināšanu nesola

© REUTERS/ SCANPIX

Latvijas Radio Ziņu dienesta neapmierinātība ir saprotama, bet valdei nav instrumentu žurnālistu algu tūlītējai palielināšanai par trešdaļu, pauda Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša.

Ņemot vērā Ziņu dienesta prasību valdei atkāpties, Latvijas Radio valde uzskata, ka šī brīža situācijā vienīgais pareizais risinājums ir nevis atkāpties, bet visiem kopā cīnīties par finansējuma palielināšanu, uzsvēra Tukiša.

Tukiša pauda, ka Latvijas Radio valde apzinās kritisko situāciju Ziņu dienestā un Latvijas Radio kopumā. Šī iemesla dēļ sagatavots un iesniegts budžeta pieprasījums nākamajiem trijiem gadiem ar detalizētu pamatojumu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, lai nepieļautu turpmāku sabiedriskā medija vājināšanu un profesionālāko darbinieku aizplūšanu.

"Ziņu dienesta neapmierinātība ir saprotama, bet valdei nav instrumentu žurnālistu algu tūlītējai palielināšanai par trešdaļu," sacīja Tukiša.

Ziņu dienesta prasība palielināt algas par 31,4% līdz gada beigām prasa gandrīz 100 000 eiro - tādas naudas patlaban uzņēmuma budžetā nav, skaidroja Tukiša, piebilstot, ka kritiska situācija ir ne vien Ziņu dienestā, bet gandrīz visās Latvijas Radio struktūrvienībās.

Tukiša uzsvēra, ka valde iestājas par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu visam Latvijas Radio kolektīvam, budžeta prioritātēs prasot papildu piešķīrumu nepilna miljona eiro apmērā jau no nākamā gada, kā arī kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai spētu sagatavot kvalitatīvu saturu reklāmas raidlaika aizpildīšanai.

Kā ziņots, Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA pauda, ka padome, visticamāk, jau šodien varētu tikties ar Latvijas Radio valdi, lai pārrunātu radušos situāciju par radio Ziņu dienesta izteikto neuzticību uzņēmuma valdei.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.