Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

"Sēnītes" atdzimšanu izjauc strīds par autostāvvietu

STĀVVIETA PIE DURVĪM. SIA Liepkalni vēlējās, lai Sēnītes kulinārijas priekšā tiktu izveidota neliela autostāvvieta, kā to bija iecerējis arhitekts Jānis Ruciņš, kura ieceri konkursā par labāko ideju Sēnītes atjaunošanai šā gada sākumā atzina žūrijas komisija. Līdzīga stāvvieta šajā vietā bija arī laikos, kad Sēnīti uzskatīja par vienu no labākajiem restorāniem, savukārt kulināriju – par vienu no gardākajām Latvijā. Tiesa, toreiz automašīnu bija daudz mazāk © Publicitātes foto

Restorāns Sēnīte Vidzemes šosejas malā atrodas jau pusgadsimtu. Diemžēl pēdējos gados no kādreizējās prestižās vietas maz kas palicis pāri, ja nu vienīgi atmiņas. Tāpēc daudzi priecājās par SIA Liepkalni ieceri atjaunot kādreizējo Sēnīti un tās slavu. Taču nu izskatās, ka arī šis sapnis izsapņots – Lielpkalni savus plānus apturējuši, savukārt pašai Sēnītei atkal tika meklēti pircēji.

SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs publiski par šo sāpīgo lēmumu runāt nevēlas, jo viss jau esot pateikts ar sociālo tīklu starpniecību. No paziņojuma Facebook un VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) skaidrotā izriet, ka strīdus ābols ir viena no autostāvvietām (5-8 automašīnām), kuru Liepkalni vēlējās izveidot līdzīgi kā tas bija senos laikos, proti, tieši pretī kulinārijas ieejas durvīm. LVC ceļu satiksmes drošības apsvērumu dēļ šo ieceri neatbalsta, jo autostāvvieta uz brauktuves tieši pirms autobusu pieturas radītu draudus satiksmes drošībai. Vai tiešām Sēnītes likteni izlems astoņu automašīnu stāvvieta?

Prasa 80% virs kadastrālās vērtības

Nekustamo īpašumu kompānija Ober-Haus restorāna Sēnīte īpašumu šobrīd vairs netirgo, lai gan vēl nedēļas sākumā starp šīs kompānijas piedāvājumiem bija arī sludinājums par objektu «Vidzemes šosejas malā, stratēģiskā vietā ar intensīvu transporta kustību». Sludinājumā bija izcelta gan ērtā piebraukšana ar personīgo transportu un sabiedrisko transportu, gan arī norāde, ka ēkai ar monolīto kupolu ir piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, taču pārējās ēkas un teritorija nav apgrūtinātas.

Ober-Haus apstiprināja Neatkarīgajai, ka Sēnīte šobrīd nav piedāvājumā, tiesa, nekomentējot, vai tās pārdošanu ir atsaucis īpašnieks vai arī īpašums beidzot ir pārdots.

Sēnītes kompleksā ietilpst trīs zemesgabali ar kopējo platību 3,2 hektāri un ēkas, tai skaitā kādreiz slavenā restorāna Sēnīte ēka. Par šo īpašumu, kas tiek raksturots kā perspektīva vieta tirdzniecības objektam, ēdināšanas pakalpojumiem un ražošanai, tiek prasīti 580 000 eiro.

Šī summa ir krietni virs pašreizējās kadastrālās vērtības. Saskaņā ar kadastrs.lv datiem šo zemesgabalu un ēku kopējā kadastrālā vērtība 2019. gadā bija ir 316 906 eiro. Zemes vērtība šajā kopējā īpašuma vērtībā ir salīdzinoši neliela - 64 tūkstoši eiro. Lauvas tiesu veido galvenā būve, kuras kadastrālā vērtība šobrīd ir 245 tūkstoši eiro.

Ja izdosies šo īpašumu pārdot, visticamāk, nauda tiks sadalīta starp likvidētās SIA Restorāns Sēnīte īpašniekiem. Kā liecina Firmas.lv informācija, šī uzņēmuma īpašnieki 2010. gadā bija Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība Turība, SIA AVE Astra, Ivars Strautiņš, Atis Sausnītis, Guntis Urlovskis.

Atdzimšanas ideja liek sasparoties

Pirms diviem gadiem nekustamo īpašumu portālos cirkulēja līdzīgs sludinājums par Sēnītes pārdošanu un par identisku summu - 580 000 eiro. Toreiz pircējs neatradās, bet par šo īpašumu ieinteresējās maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs Liepkalni, kas saskatīja Sēnītes atdzimšanas iespējas. Liepkalni sociālajā tīklā Facebook 2017. gadā publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Sēnīte Inčukalna novadā, lai to atjaunotu. 2018. gadā tika izveidots jauns SIA Sēne, kas nodarbotos tieši ar Sēnītes atjaunošanu. No runām Liepkalni ātri pārgāja pie darbiem, izsludinot ideju konkursu par restorānu kompleksa Sēnīte restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu. No pieciem iesniegtiem darbiem šā gada sākumā žūrijas komisija par labāko atzina arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvāto koncepciju. Tā paredz galveno ēku ar sēnes formas kupolu atjaunot atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem, kā arī rekonstruēt un saglabāt vasaras terasi ar koka grīdu ēkas dienvidrietumu pusē. Galvenajā ēkā varētu būt iespēja paēst un atradīsies tirdzniecības vietas, tostarp Liepkalnu un citu Latvijas ražotāju produkcijai. Apkārtējā teritorijā paredzēts izbūvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai - stāvlaukumu automašīnām, kā arī treileru parku. Tāpat tieši pretī kulinārijas ēkas ieejas durvīm šosejas malā arhitekts ir iecerējis stāvvietu astoņām automašīnām. Projekta otrajā kārtā iecerēts izveidot minigolfa laukumu un uzbūvēt jaunu moteļa ēku.

Šogad LVC uzsākuši Vidzemes šosejas remontu, kas paredz atjaunot arī ceļu posmus gar Sēnīti, satiksmes mezglu un gājēju tuneli, kas uzlabos infrastruktūru ap šo objektu.

Konflikts stāvvietas dēļ

Taču cerīgi iesāktie atdzimšanas plāni pēkšņi apstājušies. Liepkalni savā Facebook kontā publicējuši ierakstu, kas liek nojaust, ka sapnim par Sēnītes atdzimšanu pārvilkta svītra un tā iemels - valsts nevēlēšanās atbalstīt šo ieceri. «2016. gada 25. oktobrī, kafejnīcai - restorānam Sēnīte tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma, objekts ir novērtēts kā arhitektoniski augstvērtīgs, pilsētbūvnieciski un ainaviski ļoti nozīmīgs, kurš atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē. Jau sākotnēji SIA Liepkalni ieskatā restorāna Sēnīte lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» pauž Liepkalni. Viņuprāt, valsts rīkojas tieši pretēji, jo VAS Latvijas valsts ceļi atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu Sēnīte «paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu un arī neparedz nekādu celiņu vai kādu cita veida piekļuvi pircējiem un apmeklētājiem, lai nokļūtu saglabājamā ēkas ieejas daļā». Tas nozīmējot, ka līdz ar šīm izmaiņām rodoties situācija, ka automašīnām, braucot gar Sēnītes kulinārijas ēkas fasādes daļu - fasādi, kurai pieminekļa statuss paredz ieejas durvis, nebūs iespējams apstāties un apmeklēt šo objektu. «Visas darbības ir rezultējušās ar VAS Latvijas valsts ceļi speciālistu un ceļu drošības auditoru norādi, ka iecere izbūvēt apstāšanās stāvlaukumu jeb kabatu, ir likumdošanas normām neatbilstoša un nav akceptējama. Līdz ar šādu atzinumu, klientu un apmeklētāju nokļūšana līdz ieejai ēkā kļūst gan apgrūtinoša, gan nepraktiska, un tas kļūst par pamatu mūsu ieceres apturēšanai,» teikts paziņojumā.

VAS Latvijas valsts ceļi komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova Neatkarīgajai uzsver, ka Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūve nekādā veidā neietekmē iespēju attīstīt objektu, potenciālie investori varēs veidot trīs stāvvietas pie pašas ēkas, kurās kopumā varēs novietot vairāk nekā 100 auto. VAS Latvijas valsts ceļi projekta gaitā nāca pretī uzņēmējiem un koriģēja pārbūves plānus tā, lai uzlabotu pieeju Sēnītei, proti, projekts paredz pārcelt un izbūvēt drošu iebrauktuvi Sēnītes stāvvietā un servisa zonā Siguldas pusē. Tāpat tiks izbūvēta jauna piebrauktuve esošajam asfaltētajam laukumam, kas atrodas lejā pie ceļu krustojuma, kā arī projekta laikā tiks atjaunots esošais stāvlaukums šosejas otrā pusē un gājēju tunelis.

«Taču satiksmes drošības apsvērumu dēļ izveidot stāvvietu uz brauktuves nebūs iespējams. Šāda stāvvietas izveide radītu jaunu potenciālo melno punktu,» sacīja A. Kononova. Arī Latvijas valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns uzsver, ka ārpus apdzīvotām vietām nav vēlams veidot stāvvietas paralēli brauktuvei. «Tā ir paaugstināta riska vieta, jo īpaši tik intensīvā ceļa posmā, kāds ir pie Sēnītes. Apstāšanās sevī ietver divas lietas - izbraukšanu no plūsmas un pēc tam iekļaušanos atpakaļ. Turklāt vēl papildu bīstamību šajā vietā radītu tas, ka tur ir autobusu pietura. Piedāvātais variants izbūvēt automašīnu stāvvietu uz brauktuves tieši pirms autobusu pieturas, nav drošs,» sacīja M. Zaļaiskalns.