Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas Paēdušai Latvijai veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 81,3 procenti ģimeņu Latvijā nedēļas laikā atkritumos izmet pārtiku, kas ir iegādāta par daudz, netiek apēsta vai tai ir beidzies norādītais derīguma termiņš. 1. jūlijā stājās spēkā valdības atbalstītie likuma grozījumi, kas ļauj ziedot labdarības organizācijām pārtikas produktus pēc ieteicams līdz termiņa beigām.
Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi aizspriedumi pret pārtikas produktu ziedošanu pēc derīguma termiņa beigām, kā arī piektā daļa pētījumā aptaujāto joprojām nezina atšķirību starp derīguma termiņu ieteicams līdz un derīgs līdz, norāda Latvijas Samariešu apvienības speciāliste Baiba Pare. Tomēr lielākā daļa - 79 procenti - aptaujāto cilvēku atzina, ka ir informēti par norādīto termiņu atšķirību.
Viena trešdaļa aptaujāto uzskata, ka pārtikas atlikumi rodas derīguma termiņa beigu dēļ vai ka saražots pārāk daudz pārtikas produktu. Tāpat 68,8 procenti aptaujāto domā, ka visvairāk pārtikas atlikumu rada pārtikas mazumtirgotāji. Tomēr patiesībā veikali un vairumtirgotāji mūsdienās ir vieni no tiem, kuri izmet vismazāk - saskaņā ar Eiropas pētījumiem tikai pieci procenti produktu nonāk atkritumos, jo uzņēmumi ir vērsti uz savas darbības rūpīgu plānošanu un izmanto dažādas plānošanas metodes. Turpretī mājsaimniecības Eiropā kopā izmet ap 53 procentus pārtikas. Par nepieciešamību rūpīgāk plānot savus ikdienas iepirkumus, lai pārtika pēcāk nebūtu jāizmet atkritumos, norāda arī pārtikas bankas aptaujas dalībnieki - 59,1 procents aptaujas dalībnieku uzskata, ka uz veikalu jādodas ar iepriekš sagatavotu sarakstu, lai neiegādātos pārāk daudz, bet 14 procentu plāno maltītes vairākām dienām uz priekšu. Pat, ja pārtikas produktam derīguma termiņš ir beidzies, pārliecinoties par tā kvalitāti, tos joprojām ir iespējams izmantot maltītes pagatavošanā - tā uzskata vairāk nekā puse aptaujāto,» norāda B. Pare.
Pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle uzskata, ka pārtikas izšķērdēšana rada finansiālus zaudējumus un negatīvi iespaido vidi. Tā arī nav ētiska rīcība, kad vairāk nekā piektā daļa Latvijas sabiedrības ir pakļauti nabadzības riskam, bet turpat līdzās dienu no dienas atkritumos tiek izmesti vairāki kilogrami labas pārtikas. Paēdušai Latvijai iesaistījās Zemkopības ministrijas izveidotajā darba grupā par grozījumiem Pārtikas aprites un uzraudzības likumā. «Tie ļaus ne vien samazināt izmestās pārtikas apjomu, bet arī dažādot pārtikas pakas saturu, sniedzot lielāku un daudzveidīgāku atbalstu trūkumā nonākušajām ģimenēm,» uzskata A. Kraukle. Pārtikas banka paredz, ka grozījumi ļaus palīdzēt vēl vairākiem tūkstošiem trūkumā nonākušo ģimeņu ar bērniem, senioriem un invalīdiem, kā arī būs iespēja dažādot pārtikas paku saturu. Tāpat paredzēts izglītot sabiedrību un palīdzības saņēmējus par derīgumu termiņu atšķirībām un pārdomātu pārtikas iegādi un maltīšu gatavošanu. Pārtikas produktus, kuriem uz iepakojuma norādītais termiņš ir ieteicams līdz, iespējams lietot vēl dažus mēnešus pēc termiņa beigām. Tie ir dažādi konservi, graudaugi, eļļa, garšvielas, konditorejas izstrādājumi un saldumi, ar kuriem būs iespējams papildināt pārtikas pakas, iepriekš brīdinot atbalsta saņēmējus, ka produktam ir beidzies noteiktais termiņš.