PTAC direktore Vītoliņa norāda, ka jāpārskata aizliegums reklamēties kreditētājiem

© Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Aizliegums kreditētājiem reklamēties būtu jāpārskata, ceturtdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Viņa atgādināja, ka šogad 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, bet 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi, kas attieksies uz kredītu kopējām izmaksām un aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus.

Vītoliņa atzinīgi vērtēja likuma grozījumus, kas paredz kredīta devēja pienākumu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, kā arī kredīta devējiem noteikto pienākumu ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu. PTAC direktore atzina, ka tādējādi aizdevējs varēs pārliecināties par kredītņēmēja esošajām kredītsaistībām.

Tomēr Vītoliņas ieskatā Saeimai būtu jāpārskata tās likuma normas, kas attiecas uz kredīta devēju aizliegumu reklamēties. "Reklāmas ierobežojums bija politisks lēmums. Tomēr, ja tiek veikta atbildīga aizņēmēja maksātspējas vērtēšana, tad reklāmas aizliegumam ir maza nozīme, jo svarīgs ir reklāma saturs. Piemēram, Igaunijā ir noteikts, ka aizņēmumu reklāmām jābūt neitrālām un informatīvām, nevis jāapgalvo, cik viss ir labi," pauda Vītoliņa.

Tiesa, likuma grozījumi paredz izņēmumus, kādos gadījumos kreditētāji varēs reklamēties, piemēram, kreditētāji varēs izvietot reklāmu savos birojs, mājaslapā, personiski vai ar telefona starpniecību uzrunāt klientus, ja viņi tam piekrituši, utt. Tomēr Vītoliņa atzīmēja, ka reklāmas aizliegums ir ļoti plašs un dažādi interpretējams, piemēram, likums neaizliegs komersantiem adresētas reklāmas.

"Ir grūti nošķirt komersantiem un privātpersonām adresētas reklāmas. Turklāt reklāmas aizliegums ierobežos patērētāju iespējas saņemt viņiem svarīgu informāciju," pauda PTAC vadītāja, piebilstot, ka viņas vadītā iestāde nevar rosināt likuma izmaiņas, tāpēc Vītoliņa pauda cerību, ka Saeimas deputāti šīs normas pārskatīs.

Tajā pašā laikā Vītoliņa pauda pārliecību, ka kreditētāji ņems vērā likumā paredzēto reklāmas aizliegumu. "Ja komersantiem ir kādas neskaidrības, labāk likuma normas interpretēt sev nelabvēlīgā veidā. Es neparedzu lielu haosu šī aizlieguma piemērošanā, jo nedomāju, ka komersanti pārkāps likumu," pieļāva PTAC direktore.

Tāpat Vītoliņa prognozēja, ka likuma izmaiņa ietekmē Latvijā varētu samazināties kredītdevēju skaits, sevišķi mazāko komersantu segmentā.

Jau vēstīts, ka nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar 2017.gad un sasniedzis 629,86 miljonus eiro, savukārt ierosināto parādu piedziņas lietu skaits audzis par 16% un sasniedzis 1,29 miljonus.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais