Kariņš neizslēdz iespēju, ka Latvijā varētu domāt par nodokļu samazināšanu

© Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Augot nodokļu nomaksai, varētu domāt par nodokļu samazināšanu, trešdien pēc tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jaunzeme žurnālistiem stāstīja, ka tikšanās laikā VID premjeram apliecinājis apņēmību pret uzņēmējiem neizturēties kā pret noziedzniekiem, bet ar laipnu un cieņpilnu attieksmi, jo tādējādi būtu iespējams palielināt nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus premjeram tika prezentēti VID analītiskie rīki, kas ļauj atklāt nodokļu nemaksātājus.

"Mūsu mērķis ir brīvprātīga nodokļu nomaksa, jo tikai tā VID var mazāk iejaukties uzņēmējdarbībā. Es vēlētos, lai Latvijā būtu kā Zviedrijā, kur brīvprātīgi nodokļus nomaksā 90%. Bet patlaban pie mums brīvprātīgi nodokļus nomaksā 57%. Es vēlētos, lai, kamēr būšu VID vadītājas amatā, Latvijā brīvprātīgi nodokļus nomaksātu vismaz 65%. To plānoju panākt ar cieņpilnu attieksmi un uzņēmēju izpratni," atzina Jaunzeme.

Savukārt Kariņš piebilda, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot.

"Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas. Mans mērķis ir ilgtermiņā samazināt nodokļu likmes, lai audzētu nodokļu ieņēmumus. Patlaban cilvēki izjūt netaisnību, kad viens maksā nodokļus, bet kaimiņš nemaksā. Spriežot pēc VID analītiskajiem rīkiem, var secināt, ka kaimiņš nemaz tik ilgi nevarēs nemaksāt nodokļus, jo VID jau tagad redz nodokļu nemaksātājus," norādīja Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka patlaban Latvijā ir augstas nodokļu likmes, nodokļi tiek iekasēti mazā apjomā, bet vajadzību ir daudz. "Tas neiet kopā. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka nemaksāt nodokļus nozīmē atņemt kādam pensiju, atņemt ārstam un pedagogam algu. Tāpēc jāskatās, kā skandināvi var dzīvot ar zemākām nodokļu likmēm un iekasēt vairāk nodokļus. Iespējams to varēs panākt, pārskatot neapliekamo minimumu, bet jāskatās arī uz daudzajiem nodokļu režīmiem. Strādāsim, lai šo izlīdzinātu," uzsvēra Kariņš.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.