Apspriedīs turpmāko politiku attiecībā uz vairākiem nodokļu veidiem

© Scanpix

Koalīcijas nodokļu politikas plānošanai izveidotajā attīstības komitejā paredzēts turpināt apspriest turpmāko iespējamo politiku nākamajiem gadiem attiecībā uz vairākiem nodokļu veidiem, liecina sākotnēji iecerētais jautājumu izskatīšanas plāns.

Sākotnējais plāns gan vēl varētu tikt mainīts atbilstoši politiķu ieskatiem. Tāpat diskusijas par daļu minēto tēmu jau sāktas iepriekš. Diskusija par attiecīgo tēmu arī negarantē, ka varētu tikt panākta vienošanās, par kādu izmaiņu veikšanu konkrētajā jomā.

Iepriekš bija paredzēts, ka attīstības komitejā varētu apspriest vairākus jautājumus saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais plāns, šajā kontekstā plānots pārrunāt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajām personām, IIN progresivitāti un solidaritātes nodokli. Tas tiks apspriests saistībā ar mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību.

Iespējams, tiks diskutēts arī par IIN reģionālā līmenī saistībā ar īpašiem nodokļu režīmiem lauku reģionos.

Tāpat apspriežu sākotnējais projekts paredz turpināt diskusijas par tēmu, kurā Saeima šonedēļ jau ir atbalstījusi virzību uz izmaiņu veikšanu, proti, par akcīzes nodokli alkoholam. Tāpat tikšot pārrunāts jautājums par akcīzes nodokli tabakai, tajā skaitā, e-cigarešu šķidrumiem, degvielai, dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai.

Sākotnēji bija iecerēts pārrunāt jautājumus arī tādās jomās kā dabas resursu nodoklis, ēnu apkarošanas jautājumi, ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas projekts, pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumi un vienkāršotie nodokļu režīmi - mikrouzņēmumu nodoklis, saimnieciskās darbības veicēji, autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji un citi.

Tāpat varētu tikt apspriestas nodokļu ieņēmumu prognozes no 2020. līdz 2022.gadam. Vasaras vidū vai nedaudz vēlāk iecerēts diskutēt par nākamā gada budžetu. Tuvāk rudenim plānots pārrunāt jautājumu par valdības nodokļu politikas pamatnostādnēm no 2021. līdz 2025.gadam.

Saskaņā ar sākotnējo plānu koalīcija jau jūnijā iesākusi sarunu par sociālo pabalstu politiku un pensijām, kā arī jau minēto IIN atvieglojumu jautājumu.

Tāpat varētu tikt turpināts spriest par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību reformu, tajā skaitā reģionu un pilsētu teritoriju sadalījumā, kā arī par nekustamā īpašuma nodokli, apskatot vairāku daļu jeb komponenšu modeli dzīvojamo māju nodoklim apbūves teritorijās.

Kā ziņots, nākamo nodokļu reformu, kas varētu stāties spēkā 2021.gadā, izstrādās Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadīta koalīcijas attīstības komiteja.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.