Pārtika un degviela baro inflāciju
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa paaugstināšanos par 3,3 procentiem maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, degvielai un telekomunikāciju pakalpojumiem. Degvielas cenas gada laikā sadārdzinājušās par septiņiem procentiem, pārtika – par 4,3 procentiem.
Dārzeņu cenas šā gada maijā bija par 19 procentiem augstākas nekā pērnā gada maijā, maizes - par 9,7 procentiem, šokolādes - par 8,1 procentu, cūkgaļas - par 7,1 procentu, konditorejas izstrādājumu - par 5,1 procentu, miltu un citu graudaugu - par 13,2 procentiem, siera un biezpiena - par 4,1 procentu, gaļas izstrādājumu - par 9,2 procentiem, augļu un dārzeņu sulu - par 7,3 procentiem, žāvētu augļu un riekstu - par 11,4 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 5,1 procentu. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, cietais kurināmais.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija degvielai, vidējai cenai kāpjot par septiņiem procentiem. Tāpat sadārdzinājusies televīzijas abonēšanas maksa, telekomunikāciju pakalpojumi, zobārstniecība, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi. Savukārt lētāk nekā pērn šogad maijā maksāja svaigi augļi, kafija, kā arī siltumenerģija.
Mēneša inflācija maijā bija mērāma 0,2 procentu apmērā, ko Ekonomikas ministrija (EM) nosauca par ļoti nelielu cenu pieaugumu, ko lielākoties kāpināja pārtikas un degvielas sadārdzināšanās.
Pēc EM aplēsēm, cenas pārtikai maijā pieauga par 1,5 procentiem, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums piekto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2 procentiem, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Arī piena produktiem cenas pieauga piekto mēnesi pēc kārtas un bija visstraujākais kāpums maijā. EM skaidro, ka cenu pieaugumu piena produktiem turpināja noteikt spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot turpmāku eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma un sausuma dēļ. Cenu kāpumu pastiprināja arī bažas par piena ražošanu Eiropā.
Degvielai cenas pieauga par 2,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. «Pasaules naftas cenas maijā praktiski nemainījās. Mēneša vidū tās sasniedza 75 USD par barelu, ko galvenokārt noteica lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai un ASV sankciju pastiprināšana pret Irānu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas samazinājās līdz 65 USD par barelu. To noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ASV - Ķīnas tirdzniecības karš, attiecīgi arī bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos,» uzsvēra EM Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Cenas maijā pieauga arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, ko EM saista ar atpūtas sezonas atklāšanu un silto laiku.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste: - Lai gan alkohola un tabakas, kā arī mājokļa preču un pakalpojumu cenas maijā mēneša laikā samazinājās, ja salīdzinām ar pērno maiju, joprojām saglabājās būtiski cenu kāpuma skaidrojošie faktori. Alkohols un tabaka maijā bija par 4,6 procentiem dārgāki nekā pērn, ko joprojām daļēji skaidro akcīzes likmju celšana tabakai gada sākumā, bet alkoholam martā, kas pacēla cenu līmeni visam atlikušajam gadam. Tāpat mājokļa preču un pakalpojumu cenas maijā bija par 5,1 procentu augstākas nekā pērn, kur lomu spēlē gada sākumā pieaugušās elektrības un gāzes cenas. Šogad gaidāms, ka inflācija saglabāsies 2,5 līdz trīs procentu apmērā. Gada pirmie pieci mēneši rāda, ka cenu kāpums turas tuvāk 3%. Inflācijas gada temps uz gada otro pusi, visticamāk, samazināsies, piemēram, sarūkot ietekmei no mājokļa preču un pakalpojumu cenām. Tomēr, ja saglabājas līdzšinējās tendences, vidējā gada inflācija šogad varētu būt nedaudz tuvāk trim procentiem, nevis 2,5 procentiem.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
- Augstāko punktu inflācija varētu sasniegt jūlijā un tad, iesākoties tradicionālajiem deflācijas mēnešiem, mazināties. Ierobežota, taču noturīga ārējā ietekme caur importēto produkciju turpinās uzturēt spiedienu uz inflāciju pat apstākļos, kad globālā inflācija joprojām ir ļoti vāja un daudzviet ir tālu no centrālo banku, tajā skaitā ECB, vēlamās 2% atzīmes. Inflāciju nomierinošs potenciāls gada otrajā pusē ir naftas cenu samazinājumam, kas mazinātu degvielas cenas. Taču cenu veidojošo faktoru mozaīka patlaban ir tik mainīga, ka to viennozīmīgi prognozēt nav iespējams. Tikpat sarežģīts uzdevums ir prognozēt laikapstākļus, kas noteiks tālāko cenu attīstību pārtikai. Pašreizējās pārtikas izejvielu prognozes liecina, ka kviešu, sojas un kukurūzas cenas turpmāk varētu piedzīvot minimālu lejupslīdi. Taču cūku mēris Ķīnā varētu atstāt globālu ietekmi uz cūkgaļas un putnu (pieaug pieprasījums cūkgaļas sadārdzinājuma dēļ) gaļas cenām. Pozitīva ziņa ir par gāzes tarifu samazināšanu mājsaimniecībām, taču jau rudenī rīdziniekus, visticamāk, sagaida augstāki siltumenerģijas tarifi. Tāpat inflāciju turpināšot uzturēt pakalpojumu cenu pieaugums, ko uztur nemitīgais darbaspēka sadārdzinājums. SEB bankas gada inflācijas prognoze ir 2,9% ar augšupejošu nākotnes perspektīvu, gada sākumā uzrādītās inflācijas ietekmes dēļ.