Latvija ir piekāpusies Eiropas Komisijas (EK) viedoklim, ka garantijas, kas izsniegtas komersantiem, kuri nonākuši grūtībās pēc 2008.gada 1.jūlija, ir izsniegtas neatbilstoši Eiropas Savienības fondu tiesiskajam regulējumam, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtie dokumenti.
Atbalstu uzņēmējiem nodrošina SIA "Latvijas Garantiju aģentūra", un finansējuma palielināšanu līdz šim tā arī nav izdevies saskaņot ar EK.
Tāpēc sagatavota jauna nacionālā pozīcija, kas uzdod Finanšu ministrijai līdz 6.augustam iesniegt EK sagatavotu metodika grūtībās nonākušo komersantu noteikšanai, lai tie kvalificētos atbalsta saņemšanai finanšu instrumentu ietvaros "Uzņēmējdarbība un inovācijas", pēc kuras savukārt nosakāms koriģējamo neatbilstoši ES fondu regulējumam izsniegto garantiju un aizdevumu faktiskais apjoms.
Vienlaikus Latvijas puse joprojām uzskata, ka kredīta (investīciju vai finanšu līzinga) pamatsummas atmaksas atlikšana ļauj komersantam pārstrukturēt savu darbību (kas tiek minēts arī komersantu iesniegtajos biznesa plānos) un ir attiecināma. Tādējādi tiek atbrīvota daļa resursu, kurus var izmantot ražošanas attīstībai/pārstrukturēšanai, jaunu noieta tirgu meklēšanai.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Briselē bez rezultātiem noslēdzās Latvijas un Eiropas Komisijas (EK) augsta līmeņa pārstāvju sarunas, kurās Latvija mēģināja panākt EK akceptu SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" veiktajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem.
2009.gada 30.oktobrī Finanšu ministrija nosūtīja EK grozījumus darbības programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas", cita starpā paredzot finansējuma palielinājumu aktivitātē "Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai" no 20 miljoniem latu līdz 60,5 miljoniem latu.
Finansējums patlaban jau ir nodots "Latvijas Garantiju aģentūras" rīcībā, tomēr, ja EK neatzīs šādu Latvijas veikto atbalsta pasākumu, izdalītos līdzekļus valsts nevarēs pieprasīt kā atmaksu no EK un tie būs jāsedz no pašu budžeta.