Saruna ar AS Grindeks valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli par to, kā uzņēmumam izdevies kļūt par nozīmīgu farmācijas tirgus spēlētāju pasaulē, par izaicinājumiem un nākotnes mērķiem pašam uzņēmumam un farmācijas nozarei Latvijā kopumā.
- Aizritējuši jau vairāk nekā 70 gadi kopš Grindeks dibināšanas. Kas ir galvenie attīstības stūrakmeņi?
- Uzņēmumam ir apjomīga vēsture. Esam farmācijas flagmanis ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Mums ir ar ko lepoties - Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir saglabājusies nacionālā farmācijas industrija. Turklāt mēs spējam konkurēt ar nopietniem nozares spēlētājiem visā pasaulē. Jā, konkurence kļūst arvien sīvāka. Lai tirgū saglabātu savu pozīciju, svarīgas ir specifiskas zināšanas un prasmes - sarežģīti procesi, sarežģīti produkti, sarežģīta organiskā sintēze ir tas, kur mēs veiksmīgi varam konkurēt. Mūsu oriģinālie preparāti (pretvēža preparāts un medikaments sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai) ir ļoti veiksmīgi atraduši savu vietu pasaules tirgos. Tas ir sasniegums, aiz kura stāv zinoši speciālisti farmācijā, medicīnā un ķīmijā. Mums ir izveidojusies ilggadēja, laba sadarbība ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, mums ir sadarbības partneri Krievijā, Igaunijā, Vācijā un citās valstīs.
Ja paskatāmies vēsturē, Grindeks izveidojās no Organiskās sintēzes institūta eksperimentālās rūpnīcas, līdz ar to inovācijas, tehnoloģiju pārņemšana, mērogošana, nacionālās zāļu tradīcijas mums ir ieliktas, tā teikt, jau šūpulī, un šie ir nozīmīgi konkurētspējas faktori. Lai gan jāteic - konkurence patiešām ir ļoti izteikta. Zināms, ka farmācijas nozare ir ļoti stingri reglamentēta, un uzskatu, ka reizēm lielie spēlētāji ļoti veiksmīgi savā labā izmanto nepamatotu prasību ieviešanu, lai tiktu galā ar konkurentiem, noteiktu toni tirgū. Piemēram, šobrīd viena no aktuālākajām tēmām - zāļu serializācija, tā dod lielajiem spēlētājiem ļoti labu iespēju kontrolēt paralēlo importu un nepieļaut konkurenci orģinālzālēm. Uzskatu, ka zāļu serializācijai ir maz sakara ar zāļu viltojumiem, kas pārsvarā dominē internetā, un tā ir reāla problēma pacientu drošības kontekstā, un savukārt zāļu viltojumiem ar legālo zāļu apriti nav nekādas saistības.
- Kā Grindeks izskatās starp citiem farmācijas tirgus spēlētājiem Eiropā?
- Labi, jo mēs šobrīd ļoti aktīvi ejam Eiropā ar saviem produktiem, piemēram, pieprasīta ir mūsu injekciju produktu līnija. Vēlos izcelt arī gastroenteroloģijas medikamenta ursodezoksiholskābes kapsulu pārdošanas apjoma kāpumu. Katrā ziņā mums ir ambiciozi attīstības plāni. Izstrādājam jaunas ģenēriskās zāles. Turpinām darbu pie jauna oriģinālpreparāta izstrādes. Mūsu tirgus daļa un apjomi Eiropā pieaug. Noteikti atvērsim Eiropā mūsu pārstāvniecības, līdzīgi kā mēs darām jau mūsu tradicionālajos tirgos - Baltijas valstīs un NVS valstīs, jo arī tur jāturpina attīstīties. Kopumā jāteic, ka izvirzītie attīstības plāni īstenojas. Protams, ir vēl virkne jautājumu, kas jārisina, piemēram, saskaramies ar dažādu valstu politiku, tajā skaitā nacionālo zaļu ražotāju aizsardzības aspektiem. Šādu pieeju labprāt redzētu arī mūsu valstī, kad par mums, mūsu interešu aizstāvību iestājas mūsu valsts pārstāvji.
- Nereti interneta vidē cilvēki ar uzskatāmiem piemēriem parāda, ka viņi zāles, piemēram, pērk Lietuvā, jo tur ir lētāk. Kāpēc Latvijā zāles ir dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā?
- Manuprāt, tas vairāk ir mīts. Ja salīdzina vidēji pārdodamo zāļu cenas, tad tās būtiski neatšķiras. Ir gadījumi, kad kādas zāles pie mums maksā dārgāk, bet tikpat viegli ir atrast piemērus, kad Latvijā konkrēts medikaments ir lētāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Un katram šim gadījumam ir izskaidrojums. Būtisku lomu te spēlē arī atšķirības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēs, Latvijā tā ir būtiski lielāka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Jāņem vērā, ka ražošanas izmaksas ir saistītas ar ražojamo zāļu apjomu - uz mazāku apjomu izmaksas ir lielākas. Turklāt katrai valstij ir savas nacionālās prasības - mēs vairs neražojam vienam tirgum, kā tas bija kādreiz. Zāļu cenu, nenoliedzami, ietekmē arī konkurence, konkrētās valsts labklājības līmenis. Protams, izdevīgāk ir pārdot tur, kur tās var tirgot dārgāk, jo tā nauda kā nodokļi atgriežas Latvijā. Piemēram, Grindeks nodokļos maksā vairāk par mūsu kopējo apgrozījumu no pārdotajām zālēm Latvijā. Turklāt mēs kā sociāli atbildīgs uzņēmums atbalstām izglītību un zinātni, atbalstām sportu, kultūru, domājam, kā nozarei attīstīties, kā vairot sabiedrības veselību, jo mūsu galvenā misija ir rūpēties par cilvēku veselību. Ja no valdības puses būtu lielāks finansiāls atbalsts fundamentālajai zinātnei, pētījumiem, arī tas gala rezultātā atstātu pozitīvu iespaidu uz vietējo ražotāju zāļu cenām.
- Kā cenu ietekmēs Eiropas Savienības uzsāktā cīņa ar zāļu viltojumiem?
- Jebkurš pārspīlējums farmācijā uzreiz nozīmē papildu izmaksas ražotājam. Tas savukārt atstāj ietekmi uz zāļu cenām, par ko noteikti nav priecīgi patērētāji.
Arī šajā gadījumā cenas palielināsies, jo mums kā ražotājiem būs dažādas papildu izmaksas, tostarp jaunu iekārtu iegāde, kas kopā izmaksās 6 miljonus eiro. Esmu teicis, ka zāļu cena vidēji palielināsies vismaz par 5%, citu inovatīvu farmācijas uzņēmumu pārstāvji, organizācijas gan apgalvo, ka tā nav taisnība: necelsies par 5%. Labi, pieņemsim - celsies par 5 centiem. Zālēm, kas maksā, piemēram, 100 eiro un vairāk (tās pārsvarā ir inovatīvās zāles), šie 5 centi patiešām nav jūtams pieaugums. Grindeks Latvijas iedzīvotājiem piedāvā salīdzinoši lētas zāles - ap vienu, diviem eiro. Un daudziem Latvijas iedzīvotājiem šis palielinājums - 5 vai 10 centi - arī ir nauda.
Saukļi no politikas veidotājiem - mēs samazināsim zāļu cenas - ir sabiedrības maldināšana un viņu pašu nekompetence, vai arī viņi nepārzina zāļu cenu veidošanās regulējumu. Cenas nesarūk tāpat vien. Ir noteikti mehānismi, kas noteikti var samazināt cenas, piemēram, konkurence - kad oriģinālpreparāta patenta laiks beidzas un parādās ģenēriskās versijas, cenu sarukums ir vismaz 30%, bet bioloģiskajiem medikamentiem (biosimilars - angļu val.) vēl būtiskāk, pat virs 90%. Taču šādi tukši saukļi tikai rada apjukumu cilvēkos un rada negatīvas emocijas pret zāļu ražotajiem: redz, kā viņi nesamazina cenas!
- Minējāt - uzņēmumam ir ambiciozi plāni. Sāksim ar šā gada prioritātēm?
- Lai varētu komercializēt kādu produktu, ir jāiziet garš procesu kopums. Izstrāde, reģistrācija. Tas prasa 4-5 gadus ģenēriskām zālēm. Oriģinālpreparātiem pat 10-12 gadus. Šis darbs ir veikts ļoti mērķtiecīgi ar domu savus produktus virzīt Eiropā un Dienvidaustrumāzijā. Faktiski šogad varam sākt baudīt paveiktā darba augļus, taču investīciju un attīstības process turpinās. Esam pieņēmuši lēmumu atvērt vairākās valstīs savas pārstāvniecības, bet konkrētas valstis vēl nenosaukšu. Tuvākajā laikā ir iecerēts atvērt divas trīs pārstāvniecības. Šeit jāsaka milzīgs paldies mūsu akcionāriem un uzņēmuma padomei, kas atbalsta investīcijas un veicina Grindeks attīstību.
Protams, turpināsim strādāt un piedāvāt jaunus produktus arī mūsu tradicionālajos tirgos, piemēram, viens no lielākajiem tirgiem mums ir un būs Krievija, arī citas NVS valstis.
Domājot turpmāko piecu gadu griezumā, esam apņēmušies koncerna apgrozījumu dubultot un sasniegt vismaz 300 miljonus eiro.
- Uz cik valstīm kopumā aizceļo Grindeks produkcija?
- Mūsu produkcija, ar to domājot gan aktīvās farmaceitiskās vielas, gan savus produktus, gan medikamentus, ko sagatavojam citiem farmācijas ražotājiem, ko tie izplata ar savu zīmolu, aizceļo uz vairāk nekā 80 pasaules valstīm. Mēs gribētu, lai mēs visās šajās valstīs būtu pazīstami kā Grindeks, kā globāls spēlētājs. Ejam uz šī mērķa īstenošanu.
- Pie kādu jaunu produktu izstrādes šobrīd tiek strādāts?
- Latvijas farmācija lepojas ar savām oriģinālzālēm, un šo virzienu mēs attīstām. Šobrīd ir pabeigta jaunā produkta klīnisko pētījumu pirmā fāze. Gaidām atskaiti. Tad piedāvāsim akcionāriem lemt par nākamo soli. Gribētu pētījuma otro fāzi pabeigt paši. Jāpiebilst, ka oriģinālzālēm klīniskie pētījumi ir ļoti dārgi - tie veido 95% no kopējām izmaksām, taču, veicot tos pašiem, paaugstinās gan zāļu vērtība, it īpaši meklējot iespējamos sadarbības partnerus šī medikamenta tālākā attīstībā, gan arī Grindeks prestižs.
Strādājam arī pie sava produktu portfeļa paplašināšanas tajās diagnožu grupās, kur esam jau sevi profesionāli apliecinājuši.
Šīs grupas ir kardioloģija, onkoloģija, centrālās nervu sistēmas slimības. Esam spēruši arī pārliecinošus soļus gastroenteroloģijā. Redzam, ka palīdzība ir vajadzīga arī diabēta pacientiem. Mēs piedāvājam gan standarta terapijas, kas ir sevi pierādījušas medicīniskajā praksē, gan jaunas ģenēriskās zāles.
Mums ir svarīgi šo minēto diagnožu grupu ietvaros izzināt pacientu vajadzības, principā publiskajā telpā daudz tiek runāts par personalizēto medicīnu. Kā to raksturoja profesors Ilmārs Lazovskis, personalizētā medicīna ir personiska attieksme pret katru slimnieku. Ir jāliek akcents nevis uz pašu produktu, bet katra pacienta vajadzībām. Tiem ražotājiem, kas fokusēsies uz slimnieku vajadzību izzināšanu, ir nākotne. Mēs varam un gribam būt pacientu atbalsts un palīdzības sniedzējs viņiem grūtā brīdī. Es būtu bezgala laimīgs, ja ar laiku pacienti ar Grindeks vārdu sapratīs uzņēmumu, kas par viņiem rūpējas, un viņi, ieejot aptiekā, primāri taujās pēc Grindeks - kā mēs varam viņam palīdzēt. Tas būtu lieliski. Tādējādi vietējiem zāļu ražotājiem, tostarp Grindeks, Latvijas zāļu tirgū nebūtu tik nožēlojami zema tirgus daļa - 4% kopā. Citās valstīs vietējiem ražotājiem ir pat 40% no tirgus un vairāk.
Runājot par Latvijas tirgu, Grindeks bieži vien piedāvā zāles, kas ir krietni lētākas par Rietumu analogiem. Taču nereti pacientam tiek ieteiktas dārgās zāles. Iemesli? Pieļauju - viens no tiem: vēlme starpniekiem (aptieku tīkliem, lieltirgotājiem) nopelnīt. Ražotājs savu produkciju tieši nodot, piegādāt pacientam nedrīkst - tas ir aizliegts. Tāpēc bez starpniekiem neiztikt.
Redzam, ka būtu daudz vairāk jāstrādā pie sabiedrības informēšanas, taču ražotāju iespējas tieši uzrunāt sabiedrību par produktiem tiek arvien vairāk ierobežotas.
- Investīciju politika ir viens no priekšnosacījumiem uzņēmuma veiksmīgai attīstībai. Cik gadā Grindeks investē pētniecībā un pilnveidē?
- Uzņēmums ik gadu attīstībā investē 8 līdz 10% no apgrozījuma. Jo vairāk mēs pārdosim, jo lielākas naudas summas varēsim investēt. Četras jaunas ģenēriskās zāles gadā nebūt nav griesti. Lai mēs sasniegtu minētos 300 miljonus eiro, ir jāstrādā vēl aktīvāk. Un mēs to varam.
Pēdējos 10 gados mūsu akcionāri ir apstiprinājuši vairāk nekā 100 miljonu eiro investīcijas dažādos projektos, lauvas tiesa tērēta dažādās iekārtās. Taču paiet 5 līdz 10 gadi, un iekārtas ir jāmaina, jo parādās jaunas prasības, iespējas, jaunas zāļu formas vai citi faktori, kas atkal liek mainīt vecās iekārtas pret jaunām.
Būtiskas investīcijas ir veiktas jauno produktu izstrādē, mūsu padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans regulāri interesējas un akcentē produktu portfeļa nozīmīgumu Grindeks attīstībā.
- Nozares attīstības pamatā trīs faktori - izglītība, zinātnes attīstība un biznesa vide. Kā šie faktori izpildās farmācijas jomā?
- Attiecībā uz izglītību, jauniem speciālistiem, farmācija ir tā joma, kas interesē gana daudz jauniešu. Nav noslēpums - jauniešus garlaiko vienmuļš, monotons darbs, taču farmācijā arvien vairāk ienāk starpnozaru zināšanas, ir vajadzība pēc farmācijas inženieriem, speciālistiem, kas pārzina procesu automatizāciju, viedās tehnoloģijas. Darba saturs kļūst arvien interesantāks.
Pie mums, it sevišķi pētniecības struktūrās, ienāk jaunā paaudze. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm, izsākām savas vajadzības pēc konkrētiem speciālistiem, un augstskolas savu iespēju robežās tos arī sagatavo. Protams, ir ļoti specifiskas profesijas, pēc kurām Latvijas tirgū ir vajadzība vien pēc viena diviem speciālistiem gadā. Tik maz speciālistu, saprotams, augstskolas nav ieinteresētas apmācīt, tāpēc meklējam citus veidus, kā viņus atrast un apmācīt.
Runājot par zinātni, Latvijā farmācijas nozare ir ļoti augstā līmenī. Organiskās sintēzes institūts ir mūsu stiprais balsts. Vienīgi skumji, ka valsts atbalsts fundamentālai zinātnei ir tik ļoti zems. Ja būtu pieejams lielāks finansiālais atbalsts, iespēju būtu daudz vairāk.
Būtu ļoti vēlams valstij noteikt prioritātes - kuras ir tās nozares, kuras sniedz vislielāko pievienoto vērtību Latvijas izaugsmei. Farmācija pilnīgi noteikti ir viena no tām, skaitļi runā paši par sevi. Un tām tad koncentrēt vislielāko finansiālo atbalstu, nevis izdalīt naudu visām nozarēm pa drusciņai. Ieguldījumi noteikti atmaksātos caur uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem.
Mums attīstības tempos ir jābūt soli priekšā globālajam farmācijas tirgum, taču tas prasa investīcijas. Mēs gribam attīstīties, taču straujākam procesam nepieciešami papildu naudas resursi.