Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums parāda, ka kopumā vēja enerģija pērn sasniegusi gandrīz piekto daļu jeb 18.8% no visas Eiropas Savienības enerģijas ražošanas jaudas un nodrošināja 14% no kopējā patēriņa.
Tikmēr Latvijā vēja enerģijas ražotā elektrība pagājušajā gadā nodrošināja vien 1% no kopējā pieprasījuma, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 10%, bet Igaunijā - 7%.
WindEurope pētījums atklāj, ka lielākais vēja enerģijas īpatsvars valsts enerģijas portfelī pagājušajā gadā bija Dānijā, kur 41% visa enerģijas pieprasījuma nodrošina vēja stacijas, kam seko Īrija (28%), Portugāle (24%), Vācija (21%) un Spānija (19%). Savukārt, Lielbritānijā pērn reģistrēts lielākais vēja enerģijas izmantošanas pieaugums - no 13.5% 2017. gadā līdz 18% pagājušajā gadā.
“Vēja enerģija pagājušajā gadā bija izteikti populārākais jaunais enerģijas ražošanas veids - 48% no pērn Eiropas Savienībā ieviestās jaunās enerģijas ražošanas jaudas bija tieši vēja enerģijas stacijas. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Eiropas Savienības valstis ir apzinājušās vēja enerģijas nozīmi un potenciālu videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas elektroenerģijas ražošanā,” saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.
“Latvija no Eiropas Savienības rādītājiem šobrīd būtiski atpaliek, taču virkne uzsāktu projektu un faktiski visu reģiona lielo ražotāju iesaiste jaunu vēja parku izveidē ļauj cerēt, ka tuvākajos gados sāksim izmantot Latvijas vēja potenciālu, ko šobrīd izmantojam vien par aptuveni 4%,” turpina T. Nāburgs.
Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā - kopējā 68 MW vēja enerģijas jauda apsteidz tikai Slovēniju un Slovākiju, kurās katrā uzstādīts vien pa 3 MW vēja enerģijas jaudas. Lietuvā vēja enerģijas jauda ir nepilnas astoņas reizes lielāka kā Latvijā (540 MW) bet Igaunijā - gandrīz piecas reizes vairāk (310 MW). Kopumā visvairāk vēja enerģijas ražošanas jaudas Eiropas Savienībā ir uzstādīts Vācijā - 59 311 MW.
